Eiropas Kosmosa aģentūras satelīta "Sentinel-1" 9. jūlijā uzņemti attēli liecina, ka uz Nīlas vēl būvniecības stadijā esošā Lielā Etiopijas atdzimšanas dambja rezervuārā ceļas ūdens līmenis, ziņo aģentūra AP.
Analītiķi uzskata, ka to veicinājusi lietus sezona, ne valdības rīcība, taču jāatzīmē, ka tieši jūlija lietus sezonā Etiopijas politiķi solīja uzsākt dambja rezervuāra pildīšanu, izsaucot sašutumu un pat draudus no Sudānas un Ēģiptes. Ēģipte jau ilgstoši draud Etiopijai visiem līdzekļiem aizstāvēt savas tiesības uz Nīlas ūdeņiem.
"Tiktāl pēc manas saprašanas no Etiopijas nav bijis oficiāls paziņojums par visu nepieciešamo [dambja] daļu pabeigšanu, kas nepieciešams, lai noslēgtu caurtekas un uzsāktu ūdens uzkrāšanu rezervuārā," aģentūrai norādījis Starptautiskās krīzes grupas analītiķis Viljams Deivisons. Viņš uzskata, ka satelītos redzamā ūdens līmeņa pieaugšana ir dabiska milzīgo lietus ūdeņu ūdens aizture, ne pazīme, ka ūdeņi tiek aizturēti ar slūžām.
Tikmēr Etiopija nav atsaukusi savus plānus dambi uzsākt pildīt jūlija vidū, par kuriem ziņoja jau pavasarī. Tie izsauca Ēģiptes draudus un simbolisku armijas mobilizāciju, kam Etiopija esot atbildējusi ar pretgaisa raķešsistēmu izvietošanu dambja tuvumā.
Ēģipte, kuras iedzīvotāju skaits strauji aug un pērn pārsniedza 100 miljonus, ir atkarīga no Nīlas - aptuveni 90% valsts iedzīvotāju ir tieši atkarīgi no Nīlas. Jau tagad valstī problēmas sagādā ūdens trūkums un vēl lielāks samazinājums, kādu var izraisīt gadiem ilga milzīgā rezervuāra piepildīšana, var nozīmēt bīstamu tā trūkumu. Lai to novērstu militāri attīstītā Ēģipte varētu nekavēties izmantot tās rīcībā esošos ieročus, lai gan Etiopija nav tās kaimiņvalsts – abu valstu starpā vēl ir Sudāna.
Lai mazinātu saspīlējumu, notikušas vairākas starpvalstu sarunas par Nīlas ūdens izmantojumu, taču līdz šim tās visas beigušās bez panākumiem. Ēģipte un Sudāna uzskata, ka tām ir likumīgas tiesības uz Nīlas ūdeņiem, un lai gan Sudānas valdība izrādījusi pretimnākšanu vest sarunas, Ēģipte turpina ignorēt Etiopijas tiesības uz varenās upes ūdeņiem, lai gan no tās teritorijas nāk ap 80% upes ūdeņu.
Lielā Etiopijas atdzimšanas dambja izmaksas līdz šim pārsniegušas jau četrus miljardus eiro. Etiopija uzstāj uz tās tiesībām pašai izlemt, kad ar savas upes ūdeņiem piepildīt dambi, kad dotu iespēju 110 miljonu cilvēku apdzīvotajai valstij ne tikai pilnībā nodrošināt sevi ar elektroenerģiju, bet pat to eksportēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
