ES līderu domstarpības pirms samita par bloka tēriņiem nemazinās  (24)

Dalībvalstu līderiem pulcējoties uz pirmo samitu klātienē kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bloks stāv dziļākās ekonomikas lejupslīdes priekšā kopš tā izveides, un nacionālajām valdībām steigšus nepieciešami līdzekļi savu tautsaimniecību izvešanai no pandēmijas radītās krīzes.

Lai gan vairāku dalībvalstu līderi pauduši cerības par iespējamo kompromisu, ko varētu panākt samita laikā, pastāv ļoti reāla iespēja, ka nedz piektdien, nedz sestdien viņiem tā arī neizdosies vienoties.

Vācijas kanclere Angela Merkele, kura piektdien svin savu 66.dzimšanas dienu, ierodoties Briselē, nebūt neizklausījās pārliecināta, ka samitā izdosies panākt lūzumu diskusijās par daudzmiljardu fondu ekonomikas atveseļošanai.

"Man jāatzīst, ka domstarpības joprojām ir ļoti, ļoti lielas, un tāpēc nevaru pateikt, vai šoreiz rezultātu sasniegsim," žurnālistiem Briselē norādīja Merikele. "Jārēķinās ar realitāti." Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka viņš ir "pārliecināts, taču piesardzīgs", ka vienošanās tiks panākta. "Tas ir patiesības mirklis un mērķis, kas Eiropai noteikti jāsasniedz."

Merkele un Makrons, kas uzņēmušies vadošo lomu tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidē, pagājušā nedēļā vairākkārt tikās divpusējās sarunās un mudināja pārējo dalībvalstu valdību vadītājus uz kompromisu.

Diskusiju sākumpunkts ir Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela priekšlikums 500 miljardus no iecerētā fonda līdzekļiem izdalīt kā grantus, bet 250 miljardus atvēlēt aizdevumiem. Tajā pašā laikā, rēķinoties ar nacionālo valdību jau tā lielo neapmierinātību ar bloka tēriņu apmēriem, Mišels nedaudz samazinājis plānotos ES izdevumus laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam no 1,1 triljona eiro līdz 1,074 triljoniem.

Kāda augsta ranga ES amatpersona izteikusies, ka vienošanās ir iespējama, ja dalībvalstu līderi izrādīs "politisko drosmi". Tomēr domstarpības ir dziļas, sākot ar jautājumu par ekonomikas atveseļošanas fonda un ES ilgtermiņa budžeta apmēriem, un beidzot ar kritērijiem līdzekļu sadalē. Vislielākie iebildumi izskan no tā dēvētā taupīgā četrinieka - Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas un Austrijas, kas vēlas grantiem atvēlēt pēc iespējas mazāk līdzekļu.

Piektdienas rītā ES dalībvalstu pozīcijas, šķiet, nebija tuvinājušās, neskatoties pat uz pēdējā brīdī notikušajām divpusējām sarunām. Makrons piektdienas rītā pēc tikšanās ar Merkeli tikās arī ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti, un viņu saruna ilga aptuveni 30 minūtes, vēsta franču avoti.

Tikmēr Francijas premjers Žans Kastekss ceturtdienas vakarā ticies ar savu itāļu kolēģi Džuzepi Konti un Portugāles valdības vadītāju Antoniu Koštu, kas tāpat kā Parīze atbalsta liela atlabšanas fonda izveidi.

Savukārt Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pēdējā brīdī ticies ar pārējo "taupīgā četrinieka" valdību pārstāvjiem, lai "koordinētu" kopīgo nostāju pirms samita. Mēs nepiekritīsim nekādiem pasākumiem, kas bruģē ceļu uz pastāvīgu transfertu savienību, tviterī brīdinājis Kurcs, ar to saprotot līdzekļu pārdali starp dalībvalstīm.

Rite, kas līdz šim bijis visasākais iecerētā atlabšanas fonda kritiķis, arī stingri palicis līdzšinējās pozīcijās. Viņš uzsvēris, ka līdzekļi nav izdāļājami kā bezatlīdzības granti un ka līdzekļu piešķiršana saistāma ar reformām, kas veicamas attiecīgajai dalībvalstij.

Hāga arī vēlas saglabāt uzraudzību pār fonda līdzekļu tērēšanu un pieprasa veto tiesības, taču dažas dalībvalstis šīs prasības uzskata par pārmērīgām un nepieņemamām. Līdzekļu saistīšana ar kādiem priekšnoteikumiem starp dalībvalstīm tiek vērtēta ļoti pretrunīgi, un vēl viens no klupšanas akmeņiem ir ideja ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar tā dēvēto likuma varas jautājumu, kas ir neslēpta politiska vēršanās pret Ungārijas un Polijas nacionālkonservatīvajām valdībām.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis piektdien šo ideju kārtējo reizi noraidījis. "Mēs nepiekrītam šādai patvaļīgai likuma varas piesaukšanai," norādījis Moraveckis. Kāda augsta ranga ES amatpersona pat atzinusi, ka Eiropadomes klerki varētu samita laikā atgriezties pie saviem rakstāmgaldiem, lai sagatavotu jaunu priekšlikumu, ko piedāvāt dalībvalstu līderiem. Pastāv arī ļoti ticama iespēja, ka visu 27 dalībvalstu līderiem nāksies jūlija beigās pulcēties uz vēl vienu samitu.