Prokrieviskie kaujinieki Donbasā pārkāpuši uguns pārtraukšanas režīmu jau pirmās stundas laikā pēc tā stāšanās spēkā, pirmdien pavēstīja Ukrainas ģenerālis Volodimirs Kravčenko.
"Diemžēl no ienaidnieka puses tika raidīti šāvieni plkst. 00.20 un plkst.00.45," preses konferencē sacīja Kravčenko, vēsta oficiālā ziņu aģentūra "Ukrinform".
Ukrainas armijas paziņojumā teikts, ka šaušana notikusi netālu no Uživkas pilsētas, uz dienvidiem no Doņeckas.
Kravčenko uzstāja, ka Ukrainas puse uguns pārtraukšanas režīmu turpina ievērot.nIenaidnieka puse raidījusi šāvienus arī ap plkst. 9 netālu no Novomihailovkas pilsētas, uz dienvidrietumiem no Doņeckas, sacīja ģenerālis.
Ukrainas karavīrus šāvieni nav apdraudējuši, viņš piebilda.
Doņeckas kaujinieki pārmetumus noraida, paziņojumā apgalvojot, ka "stingri ievēro saistības".
Neilgi pirms pēdējā Ukrainas puses paziņojuma Ukrainas armija un prokrieviskie kaujinieki apliecināja, ka valsts austrumos ievēro uguns pārtraukšanas režīmu, kas stājās spēkā pusnaktī.
"Jebkādu ieroču, arī šaujamieroču, izmantošana ir aizliegta," teikts Doņeckas kaujinieku kontrolētās ziņu aģentūras paziņojumā. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nākuši arī Luhanskas reģiona kaujinieki un Ukrainas armija.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos gan Ukrainas armija, gan Krievijas atbalstītās teroristu bandas apliecinājušas gatavību "pilnīgai un vispārējai" uguns pārtraukšanai.
Maskavas finansēto un apbruņoto grupējumu līderi paziņojuši, ka izplatījuši rīkojumu saviem padotajiem, ar kuru aizliegta ieroču lietošana.
Ja uguns pārtraukšana tiks ievērota, tā "pavērs ceļu uz pārējo [Minskas vienošanās] punktu izpildi", pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kanceleja.
Vienošanās par uguns pārtraukšanu tika panākta trešdien.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
