Ieslodzījuma nometnēs turētās sievietes tiek spīdzinātas, izvarotas, nostrādinātas, badinātas un pieredz cita veidu atkārtotas un nopietnas pārestības no drošībnieku un apsardzes puses, liecina jauns ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums.
Ziņojums atsaucas uz mutiskām vairāk nekā simts no Ziemeļkorejas uz Dienvidkoreju izbēgušu sieviešu liecībām, vēsta "Reuters". Viņas ieslodzījumā Ziemeļkorejā atradušās laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam.
Pēc nonākšanas Seulā viņas ANO izmeklētājiem intervijās stāstīja savu pieredzi, atklājot, ka aizturēšanas un ieslodzījuma vietā bieži viņām bieži liegts ēdiens, miegs, dienasgaisma un pat tīrs gaiss. Daudzas atklājušas, ka tikušas spīdzinātas, meklējot potenciāli paslēptas lietas, pārmeklēti arī viņu ķermeņi, īstenoti piespiedu aborti un izvarošanas.
Ziemeļkoreja nav tūlītēji komentējusi publicēto ziņojumu, bet iepriekš visu tai veltīto kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem noraidījusi kā mēģinājumus gāzt tajā pastāvošo režīmu. Pašā slēgtajā valstī ievākt informāciju ir neiespējami, tādēļ ANO izmeklētājiem jāpaļaujas uz izbēdzēju sniegto informāciju.
Vairākas no viņām ieslodzījuma vietās nonākušas tieši pēc mēģinājumiem bēgt no valsts, un pēc atbrīvošanas tas arī veiksmīgi izdevies. ANO mērķis ir radīt spiedienu Phenjanai uzlabot situāciju aizturēšanas vietās, kā arī aicināt valstis nenodot Ziemeļkorejai no tās izbēgušos, kā to bieži praktizē Ķīna, caur kuru brīvībā izbēg lielais vairums ziemeļkorejiešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
