Korupcijas pētīšana ir vēl pilnveidojama zinātne, jo liela daļa koruptīvo darījumu paliek legāli apslēpti, neatklāti un plašākai sabiedrībai neredzami. Tomēr, kā liecina Francijas Monpellieras Universitātes pētnieka Pavlo Blavatska nupat publicēts pētījums, korumpētajās postpadomju valstīs ir lielāks ministru kabineta locekļu skaits ar lieko svaru, raksta "Eurasia Net".
Vidējā ķermeņa masa var būt ērts mainīgais politiskās korupcijas noteikšanai, viņš secina. Pētnieks skaidri norāda, ka viņam nav pieejas datiem par politiķu veselības stāvokli un attiecīgi arī svaru. Vidējā ķermeņa masas noteikšanai viņš izmantojis tam speciāli trenēta mākslīgā intelekta spējas pēc fotogrāfijām noteikt aptuveno svaru. Pētījuma pamatā ir 2017. gada ministru kabineta sastāvi – mākslīgais intelekts vērtējis 15 postpadomju valstu kopumā 299 ministru svaru.
Iegūtie rezultāti tad pielīdzināti vairākiem citiem tradicionālajiem korupcijas mēriem – korupcijas uztveres indeksiem, kādus veido gan Pasaules Banka, gan organizācija "Transparency International". Pētnieks secināja, ka viņa iegūtais vidējais valsts ministru svara indekss korelē ar visiem pieciem globāli atzītajiem korupcijas uztveres indeksiem. Rezultātā Blavatskis raksta: "Latentā vērienīgā politiskā korupcija ir burtiski redzama no valsts augstāko amatpersonu fotogrāfijām."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
