Vācijā šobrīd ir teju 36 000 amerikāņu karavīru un pēc Pentagona plānu īstenošanas tur paliks aptuveni 24 000.
Kā pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, no 6400 karavīru, kas atgriezīsies ASV, liela daļa rotācijas kārtībā atkal tiks izvietota Eiropā.
Pentagons paziņoja, ka 5600 karavīri tiks pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, bet ja tiks noslēgtas attiecīgas vienošanās - arī uz Poliju un Baltijas valstīm.
Pēc Espera teiktā, uz Beļģiju un Itāliju tiks pārvietota daļa ASV spēku vadības un tā izvietosies kopā ar NATO kolēģiem.
"Tas stiprinās NATO un uzlabos vairāk nekā 2000 ASV militārpersonu operatīvo efektivitāti un gatavību," uzsvēra Espers.
Espers norādīja, ka ASV spēku pārvietošana notiek "tādā veidā, kas stiprinās NATO, pastiprinās Krievijas atvairīšanu, nomierinās sabiedrotos un uzlabos ASV stratēģisko elastību".
Pēc viņa teiktā, spēku rotācijas galvenais mērķis ir pastiprināt NATO dienvidaustrumu flangu Melnās jūras tuvumā.
Espers uzsvēra, ka šis solis ir daļa no plašāka plāna ASV spēku pārpozicionēšanai visā pasaulē, lai labāk stātos pretim galvenajiem draudiem un uzlabotu elastīgumu, tostarp NATO ietvaros, kas ir centrēta uz iespējamo Krievijas draudu Eiropai novēršanu.
Tāpat atcelta 2500 ASV gaisa spēku personāla pārvietošana no Lielbritānijas uz Vāciju.
Pentagons arī no Vācijas uz Itāliju pārvietos iznīcinātāju F-16 eskadru - tuvāk Melnajai jūrai, kur tie varēs aizsargāt NATO dienvidaustrumu reģionu.
ASV spēku pārvietošana izmaksās vairākus miljardus dolāru.
Vācijas reģionālā raidorganizācija SWR ziņo, ka ASV spēku izvešana skars vairākas bāzes Bavārijā un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
ASV prezidents Donalds Tramps par ieceri samazināt Vācijā izvietoto Savienoto Valstu militāro kontingentu paziņoja jūnijā.
Tramps pastāvīgi pārmetis Berlīnei nepietiekamu līdzekļu ieguldīšanu aizsardzībā, kā arī negodīgu attieksmi pret ASV savstarpējā tirdzniecībā.