'Vagner' algotņi Baltkrievijā varētu būt bijuši tranzītā; varasiestādes meklē vēl 170 kaujiniekus  (226)

Valsts mediji ziņoja, ka drošības iestādes saņēmušas informāciju par vairāk nekā 200 kaujinieku ierašanos Baltkrievijā. Savukārt 32 cilvēku liela grupa naktī uz trešdienu 29. jūliju aizturēta sanatorijā pie Minskas. Vēl viens kaujinieks notverts valsts dienvidos.

Ceturtdien no rīta Baltkrievijas drošības padomes valsts sekretārs Andrejs Ravkovs žurnālistiem paziņoja, ka norit atlikušo aptuveni 170 kaujinieku meklēšana.

Tie tiek raksturoti kā apmācīti, tostarp snaiperu darbībām, un pastāv drošības riski masu pasākumu laikā. Ravkovs arī atklāja, ka Krievijā pie Pleskavas tiek formētas vēl citas algotņu grupas, ziņo "Tut.by".

Ravkovs arī atklājis, ka pret aizturētajiem ierosināta krimināllieta par teroraktu gatavošanu.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko kaujinieku aizturēšanu nosauca par "ārkārtēju notikumu" un paziņoja par Krievijas "netīrajiem nodomiem", ziņo aģentūra "Belta".

Šīs ziņas izskan laikā, kad Baltkrievijā pirms vēlēšanām valda liela neapmierinātība ar ilggadējo līderi Lukašenko. Valstī notikuši protesti par to, ka varasiestādes nav reģistrējušas vēlēšanām reālākos Lukašenko konkurentus uz prezidenta krēslu.

Cīņai pret Lukašenko spēkus apvienojuši pie vēlēšanām nepielaisto kandidātu Viktora Babariko, Valērija Cepkalo un Sergeja Tihanovska, kura sieva Svetlana Tihanovska ir reģistrēta kā kandidāte, štābi.

Savukārt autoritārais prezidents Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994. gada, ir solījis nepieļaut plašu protestu un "Maidana" izcelšanos valstī un ir apņēmības pilns saglabāt varu.

Radīt iespaidu, ka opozīcijas protesti un pasākumi var tikt izmantoti nemieru un apvērsuma izraisīšanai, ir Lukašenko interesēs. Jāņem vērā arī politiskais fons, ka Minskas attiecības ar Maskavu ir pasliktinājušās, kopš Kremlim nav izdevies pārliecināt Lukašenko piekrist dziļākai abu valstu integrācijai, līdz ar to arī Krievijas intereses iesaistīties procesos, lai pie varas nokļūtu kāds Kremlim draudzīgāks kandidāts, nevar tikt izslēgtas.

Jāatgādina, ka pats Lukašenko vēl 24. jūlijā izteicās, ka "visādi kari tagad sākas no ielu protestiem, demonstrācijām", kurās iesaistās "profesionāli karavīri, bandīti, kuri speciāli gatavojas, pārsvarā privāto militāro kompāniju ietvaros visā pasaulē, un pelna lielu naudu ar provokācijām vienās vai citās valstīs".

Savukārt valsts televīzija 28. jūlijā demonstrēja kadrus, kā Iekšlietu ministrijas speciālās nozīmes spēki demonstrē pūļa savaldīšanas prasmes.

Līdz ar TV demonstrētajiem kadriem, kuros redzamas ainas no kaujinieku aizturēšanas, Baltkrievijas valsts mediji izplatīja arī aizturēto Krievija pilsoņu vārdus, uzvārdus un dzimšanas datus.

Kā minimums 20 no šiem vārdiem jau figurē Ukrainā izveidotājā prokremlisko kaujinieku identificēšanas vietnē "Mirotvorec", turklāt pieci no tiem vietnē tā arī identificēti kā Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņi, kas karojuši Ukrainā un Sīrijā, ziņo "Radio Svoboda" baltkrievu dienests.

Savus biedrus aizturēto sarakstā atpazinis arī krievu rakstnieks Zahars Priļepins, kurš ir karojis pret Ukrainu Donbasā. "Tas, ka cilvēki, kas ir karojuši un karo DTR un LTR armijās, karo ne tikai tur, mums sen ir zināms. Viņi brauc gan uz Sīriju, gan citām siltām karojošām zemēm," raksta Priļepins.

Viņš skaidro, ka algotņu grupas izmanto dažādus maršrutus nokļūšanai galamērķī, un Baltkrievija tiem nav vajadzīga, savukārt šādu grupu pārvietošanās Baltkrievijas izlūkdienestiem nevarēja būt nezināma.

Arī vietnes "Mirotvorec" izpilddirektors Romāns Zaicevs "Radio Svoboda" norāda, ka rodas jautājums, kāpēc Baltkrievijas dienesti iepriekš nav aizturējusi šādas grupas.

Vietnē "Mirotvorec" jau iepriekš ierakstītie Baltkrievijā aizturētie kaujinieki pārsvarā norādīti kā Krievijas militārā izlūkdienesta GRU "ārštata darbinieki no "Vagner"" un nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem. Daži norādīti kā tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, raksta aģentūra UNIAN.

Kāds avots Krievijas aģentūrai "Interfax" atklājis, ka daļai aizturēto formāli ir gan Krievijas, gan Ukrainas pases, taču būtībā pēdējās spēku zaudējušas līdz ar Krievijas pilsonības pieņemšanu.

"Radio Svoboda" ziņo, ka aizturētie caur Baltkrieviju varēja būt bijuši ceļā uz Sudānu. Krievijas "Novaja gazeta" jau iepriekš ir ziņojusi, ka Sudāna ir viens no "Putina pavāra" Jevgēnija Prigožina interešu centriem Āfrikā.

Medijs uzsver, ka Baltkrievijas TV kadros no Algotņu aizturēšanas redzama 20 Sudānas mārciņu banknote, kā arī telekarte ar Sudānas Hatmijas mošejas attēlu.

Jāpiebilst, ka uz ziņām par kaujinieku aizturēšanu Baltkrievijā līdz šim Krievija nav īpaši reaģējusi. Krievijas vēstniecība Minskā paziņoja, ka šādas informācijas par pilsoņu aizturēšanu viņu rīcībā nav, ziņo aģentūra TASS.

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka izskatīs jautājumu par Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm interesējošo personu no aizturēto kaujinieku loka iespējamo izdošanu no Baltkrievijas uz Ukrainu.