Tomēr augošā tautas neapmierinātība un Baltkrievijā sen nebijuši plašie opozīcijas mītiņi līderi dara bažīgu. Reālākie Lukašenko konkurenti Viktors Babariko, Valērijs Cepkalo un Sergejs Tihanovskis vēlēšanām nav pielaisti. Divi no tiem atrodas apcietinājumā, bet viens – Cepkalo – ir aizbēdzis uz Krieviju.
Šie Lukašenko soļi tautas neapmierinātību ir tikai uzkurinājuši, un Tihanovska sieva Svetlana Tihanovska (attēlā zemāk), kas vīra vietā reģistrējusies kā prezidenta amata kandidāte, apvienojot spēkus ar Babariko un Cepkalo vēlēšanu štābiem, saviem kampaņas pasākumiem spēj piesaistīt desmitiem tūkstošus cilvēkus klātienē.
Attiecīgi varasiestāžu paziņojumi par Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņu aizturēšanu un vēl daudzu meklēšanu Baltkrievijā, kā arī tam sekojošās apsūdzības par opozīcijas un kaujinieku kopīgiem plāniem sarīkot masu nemierus, daudziem izskatās pēc mēģinājuma vērsties pret opozīciju un protestiem.
26 Lukašenko varas gadu laikā opozicionāru un kritiķu piekaušana un nokļūšana aiz restēm nav nekas neparasts un nevienu nepārsteidz, sevišķi, ja atskatās vēsturē uz laiku, kad prezidenta oponenti varēja arī vienkārši pazust uz neatgriešanos un klīda baumas par prezidenta "nāves vienību".
Runas par 20 gadus senajiem notikumiem atkal uzvirmoja pavisam nesen. Pērn decembrī vācu raidsabiedrība "Deutsche Welle" demonstrēja dokumentālo filmu, kurā kāds Jurijs Garavskis apgalvo, ka ir bijis Baltkrievijas "nāves vienības" loceklis, un atklāj, kā grupa nolaupījusi un nogalinājusi Viktoru Gončaru, Juriju Zaharenko un Anatoliju Krasovski.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv