Kad 2016. gada 9. novembra naktī (vai arī rītā – atkarībā no Atlantijas okeāna puses, kurā tobrīd atradās konkrētais indivīds) Donaldu Trampu pasludināja par uzvarētāju ASV prezidenta vēlēšanās, daudzi uzskatīja, ka miljardieris no Ņujorkas paveicis teju vai neiespējamo. Toreiz publiskajā telpā salīdzinoši maz bija to, kuri ticēja šī vīra spējām uzvarēt izteikto favorīti Hilariju Klintoni.
Iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanas mums māca, ka loģiskā domāšana, pieejamie dati un cita veida informācija, uz ko parasti balstām savas prognozes par politisko notikumu attīstību, vairs neļauj tik viegli ieskicēt, kas mūs sagaida.
Šoreiz šīs atziņas atļausimies ignorēt un paskatīsimies uz svarīgiem faktoriem, norisēm un skaitļiem, kuri varētu noteikt to, vai Tramps otro reizi varēs svinēt uzvaru cīņā par, iespējams, ietekmīgāko amatu pasaulē.
Pazūd Trampa pārvēlēšanas kampaņas stūrakmens
Neraugoties uz ASV prezidentiem dažkārt neraksturīgo uzvedību, izteikumiem un darbībām, Trampa prezidentūrai par ļoti labvēlīgu faktoru kļuva valsts ekonomiskais stāvoklis. Jau kopš viņa prezidentūras pirmajām dienām dažādos aspektos ASV ekonomikā bija manāmi uzlabojumi, tostarp bezdarba samazināšanās.
Lai gan nereti izskanējuši viedokļi, ka labie dati ir Obamas administrācijas darba rezultāts, šo pozitīvo parādību Tramps steidza izmantot, uzsverot tieši viņa vadītās administrācijas panākumus un spēcīgo ekonomiku liekot arī kā vienu no savas pārvēlēšanas kampaņas stūrakmeņiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
