Laiks nopietni runāt par sankcijām pret Baltkrieviju, paziņo Lietuvas prezidents  (208)

"Mums būtu visā nopietnībā jārunā par sankcijām pret Baltkrieviju, jo tas, kas notiek pašlaik, vairs nelīdzinās tādām represijām, kuras režīms īstenojis pēdējo gadu laikā," viņš sacījis intervijā portālam "Delfi.lt". "Redzam gan upurus, gan ievainotos. Redzam, ka vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti vai arī par viņu likteni nekas nav zināms, un nedrīkstam uz to skatīties caur pirkstiem." Kā uzsvēris Nausēda, Lietuvas attieksmi pret Baltkrievijas varasiestādēm noteiks cilvēktiesību situācija kaimiņvalstī.

"Ja [prezidenta Aleksandra] Lukašenko režīms rādīs, ka cilvēktiesības tam ir pēdējā vietā, un to diemžēl tas jau rāda, nedomāju, ka iespējama sadarbība. Ja valsts pirmām kārtām neciena savu pašu pilsoņu pamattiesības, kas ierakstītas konstitūcijā, kā gan var cerēt, ka tā cienīs savus ārvalstu partnerus?" viņš vaicājis.

Arī Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji pirmdien preses konferencē Lietuvas Seimā aicinājuši noteikt sankcijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam par vardarbību pret protestētājiem. Viņi vērsušies pie Eiropas valstu un ASV politiķiem un diplomātiem, lūdzot "nekādā ziņā nepiedot izlietās mierīgo Baltkrievijas pilsoņu asinis un reaģēt uz šo brutālo izrēķināšanos".

Opozīcijas paziņojumā starptautiskā sabiedrība aicināta izbeigt jebkādu palīdzību Baltkrievijas režīmam, noteikt tā pārstāvjiem personālas sankcijas un vērsties ar sankcijām arī pret Baltkrievijas valsts uzņēmumiem.

"Šodien mēs pamodāmies jaunā valstī. Lukašenko joprojām saglabājis varu, tomēr valsts jau ir mainījusies. Baltkrievija ir atmodusies un vairs negrib iemigt," uzsvērusi Baltkrievijas pilsoniskās kustības "Naš dom" ("Mūsu mājas") vadītāja Olga Karača. Kā Lietuvas sabiedriskajam radio sacījusi Lietuvas vēstniecības Minskā padomniece Asta Andrijauskiene, arī diplomātiem pašlaik ir visai aptuvena informācija par patieso situāciju.

"Aina ir ļoti fragmentāra, jo kopš vakardienas, kopš svētdienas rīta, vismaz Minskas centrā internets nedarbojas un nav pieejami nekādi mediji, nekādi sociālie tīkli. Visa informācija, kas mums ir, nāk no telefona zvaniem vai uzzināta tikšanos laikā, tādēļ ir fragmentāra, un kopskata mums nav," viņa atzinusi.

Vienlaikus Andrijauskiene uzsvērusi, ka svētdien bija vērojama īpaši liela vēlētāju aktivitāte, rindas pie balsošanas iecirkņiem. Tikmēr Viļņā bāzētās Eiropas Humanitārās universitātes (EHU) lektors Maksims Milta, kas notikumus Baltkrievijā vēro klātienē, uzskata, ka tie iezīmē Lukašenko režīma "beigu sākumu".

"Lai gan es pats biju te gan 2006., gan 2010.gadā, šogad pirmo reizi, vērodams vēlēšanas Baltkrievijā, redzēju ielās tik daudz dažādu cilvēku. (..) Ļaudis izgāja ielās, neraugoties uz visiem ierobežojumiem, lai gan nevarēja sazināties ar tuviniekiem, pārbaudīt informāciju ziņu portālos," viņš stāstījis.