Vēl pirmdien, 10. augustā, robežsargi Duvras ostā nogādājuši kārtējo pārtverto piepūšamo laivu ar migrantiem. Piecās dienās jeb kopš 6. augusta vien Apvienoto Karalisti pār Lamanšu, izmantojot karsto laiku un mierīgus apstākļus uz jūras, sasnieguši vairāk nekā 500 migrantu.
"Tas, kas notiek, ir ļaunu kriminālo bandu aktivitāte, kuras, riskējot ar šo cilvēku dzīvību, pārved viņus šaurumam potenciāli jūrai neparedzētos peldlīdzekļos. Mēs to vēlamies apturēt, strādājam ar francūžiem," medijiem paziņojis britu premjers Boriss Džonsons.
Migrantu pieplūdums radījis spriedzi attiecībās starp Lielbritāniju un Franciju, no kuras ieradušās laivas. Varasiestādes jau paziņojušas, ka atgriezīs Francijā tik daudz migrantu, cik vien tas būšot iespējams. Šonedēļ ir ieplānota Lielbritānijas imigrācijas ministra Krisa Filipa tikšanās ar Francijas kolēģiem, lai pārrunātu šo jautājumu.
Nevalstiskās organizācijas "Refugee Action" pārstāvis Stefans Heils norādījis, ka šogad Lielbritāniju sasnieguši aptuveni 4000 migrantu, kas ir niecīgs skaits, salīdzinot ar globālās bēgļu krīzes apmēriem.
"Tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri ar to saistīti, bet pēc starptautiskajiem standartiem šī kustība vērtējama kā viduvēja un tas ir kaut kas ar ko Lielbritānija pilnīgi noteikti var tikt galā," viņš atzīmējis, piebilstot, ka ekonomisko un politisko problēmu novājinātā Libāna, piemēram, šobrīd izmitina ap miljonu Sīrijas pilsoņkara bēgļu, bet Lielbritānijas politiķi par krīzi sauc situāciju, kas tāda nebūt nav.
Francija pērn saņēmusi 138 000 patvēruma pieteikumu, kas ir gandrīz trīskārt vairāk nekā Lielbritānijas saņemtie 44 200, liecina "Eurostat" apkopotie dati.
Migrantus pārtvērušo robežsardzes laivu ierašanās Duvras ostā:
Vairums pēdējās nedēļās Lielbritāniju sasniegušo ir no Afganistānas, Irākas un Sīrijas, taču ierodas arī dažādu Āfrikas valstu pilsoņi. Vienai daļai pastāv iespēja iegūt patvērumu, tomēr citi, kas tiks atzīti par nelikumīgiem ekonomiskajiem migrantiem, visticamāk, tiks izraidīti.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija iepriekš lūgusi palīdzību Apvienotās Karalistes bruņotajiem spēkiem, tiesa, nenorādot, kā gan armija tieši varētu palīdzēt. Ierosinājums iesaistīt armiju "spēka parādīšanai" saņēmis arī kritiku no francūžiem, jo nav saprotams, ko gan britu militārie spēki varētu darīt citādāk nekā robežsardze.
Pirms vēsturiskā balsojuma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" referenduma tieši migrācijas jautājums kļuva par vienu no aktuālākajiem argumentiem, lai izstātos no politiskā bloka. Ironiskā kārtā pēc "Brexit" pārejas perioda, ja abpusējās sarunās netiks panākta kāda vienošanās, ES un Lielbritāniju vairs nevienos līdzšinējās saistības, kuras nosaka bēgļu atgriešanu zemē, no kuras tie ieradušies. Rezultātā migrantu ierašanās Britu salās no nākamā gada sākuma varētu pastiprināties, migrantiem zinot, ka viņu atgriešana ir mazticamāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
