Krievija pēc pirmā pieprasījuma sniegs vispusīgu palīdzību Baltkrievijas drošības garantēšanai ārēju militāru draudu gadījumā, sestdien sacīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
"Kad runa ir par militāro sastāvdaļu, mums ar Krieviju ir līgums savienības valsts un Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros. Tieši šie momenti atbilst šim līgumam. Tāpēc šodien ar Krievijas prezidentu [Vladimiru Putinu] man bija gara, detalizēta saruna par situāciju. Jāsaka, mani tas pat nedaudz pārsteidza - absolūti informēts par to, kas notiek," sacīja Lukašenko.
Prezidenta teikto citē Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.
"Mēs ar viņu vienojāmies: pēc pirmā mūsu pieprasījuma tiks sniegta vispusīga palīdzība Baltkrievijas Republikas drošības garantēšanai," norādīja prezidents.
Šajā sakarībā Lukašenko pieminēja militārā komponenta pastiprināšanu Polijā un Lietuvā, kur notiek NATO militārās mācības.
"Mani visvairāk uztrauc situācija, kas izvēršas mūsu kaimiņvalstīs - Polijā un Lietuvā. Tur, kā mums zināms, notiek NATO armiju militārās mācības. Tas nebūtu nekas, bet notiek eskalācija un bruņotā komponenta palielināšana. Neredzēt to, mierīgi tam sekot mēs, dabīgi, nevaram. Un, kad agri no rīta es runāju un klausījos Ģenerālštāba priekšnieka ziņojumu, es pamanīju: arī mūsu karavīrus šī problēma uztrauc," viņš sacīja.
Lukašenko preses dienestam tuvais lietotnes "Telegram" kanāls "Pul Pervogo" un Kremļa preses dienests jau iepriekš vēstīja, ka Baltkrievijas un Krievijas prezidenti sestdien telefonsarunā apsprieduši situāciju Baltkrievijā.
"Lukašenko un Putins runāja pa telefonu. Apsprieda situāciju, kas izveidojusies Baltkrievijā un ap to," vēstīja "Pul Pervogo".
Kā sarunas gaitu rezumēja Kremļa preses dienests, Putins un Lukašenko pauduši pārliecību, ka visas problēmas drīzumā tiks atrisinātas.
"Aleksandrs Lukašenko informēja par situāciju Baltkrievijā, kas izveidojusies pēc prezidenta vēlēšanām. Abas puses pauda pārliecību, ka visas radušās problēmas drīzumā tiks noregulētas. Galvenais, lai šīs problēmas neizmantotu destruktīvie spēki, kas tiecas pēc tā, lai kaitētu abu valstu savstarpēji izdevīgajai sadarbībai savienības valsts ietvaros," teikts Putina preses dienesta paziņojumā.
"Saistībā ar nule kā notikušo 32 Baltkrievijā aizturēto Krievijas pilsoņu nodošanu Krievijai tika dots pozitīvs vērtējums attiecīgā profila iestāžu ciešajai līdzdarbībai šajā jautājumā," norādīja Kremlis, šādi izsakoties par Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kas Baltkrievijā bija apsūdzēti teroraktu gatavošanā un centienos destabilizēt situāciju vēlēšanu laikā.
Lukašenko vēlējies sazināties ar Putinu, lai apspriestu Baltkrievijā radušos situāciju, jo saskata tajā draudus ne vien Baltkrievijai, bet arī Krievijai, vēstīja Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.
Lukašenko uzskata, ka Baltkrievijā protesti tiek organizēti pēc "krāsaino revolūciju metodikas" ar iejaukšanos no ārvalstīm, vēsta "Radio Brīvība".
Baltkrievijas līderis vēl iepriekš izteicies, neminot nekādus pierādījumus, ka iejaucas cilvēki no Polijas, Nīderlandes un Ukrainas, kā arī Putina kritiķa un bijušā naftas magnāta Mihaila Hodorkovska fonda "Atvērtā Krievija" un Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija cilvēki.
Lukašenko agrākās apsūdzības, ka nekārtības Baltkrievijā gatavojuši Krievijas "vagnerieši", no Baltkrievijas oficiālajiem medijiem pēdējās dienās pilnībā pazudušas, norāda "Radio Brīvība".
Putins pagaidām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus nav komentējis, vien nosūtījis Lukašenko apsveikuma telegrammu.
Atbilstoši oficiālajai informācijai Putins un Lukašenko iepriekšējo reizi runājuši pirms vēlēšanām un tad sprieduši tieši par aizturēto "vagneriešu" likteni.
Krievijas oficiālie mediji un Kremlim lojālie komentētāji dažādi vērtē notikumus Baltkrievijā - vieni atbalsta Lukašenko un nosoda protestus, citi Lukašenko kritizē un norāda uz policijas vardarbības faktiem.
Krievijas Ārlietu ministrija notikumus komentējusi atturīgi.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Galvaspilsētā Minskā kopš svētdienas nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
