Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels otrdien telefoniski pārrunājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu situāciju Baltkrievijā. Ar Putinu iepriekš runājusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Es tikko apspriedu situāciju Baltkrievijā ar Krievijas prezidentu Putinu (..). Tikai miermīlīgs un patiesi iekļaujošs dialogs var atrisināt krīzi Baltkrievijā," tviterī pavēstījis Mišels.
Kāda Eiropas Savienības (ES) amatpersona pavēstījusi, ka pusstundu ilgās sarunas laikā Mišels paudis satraukumu par situāciju, kas izveidojusies pēc 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un par vardarbību, kas tikusi pielietota pret protestētājiem.
Eiropadomes priekšsēdētājs pārrunājis ar Putinu arī iespējas, kā veicināt dialogu, kas ļautu miermīlīgi atrisināt krīzi Baltkrievijā, piebildusi amatpersona.
Šī saruna notikusi trešdien paredzētā ES ārkārtas samita priekšvakarā.
Mišels sasaucis ārkārtas samitu, lai apspriestu iespējamo reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien telefoniski apsprieduši krīzi Baltkrievijā, un sarunas gaitā kanclere paudusi, ka Baltkrievijai nekavējoties jāatbrīvo politieslodzītie, pavēstīja Vācijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Štefens Zeiberts.
Lai pārvarētu krīzi pēc 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, ir svarīgs valsts varas un opozīcijas dialogs, sacīja Merkele.
Kanclere arī norādījusi, ka Baltkrievijas varasiestādēm jāatturas no vardarbības pret miermīlīgo protestu dalībniekiem un jāsāk "nacionālais dialogs".
Kremļa preses dienests savukārt apliecināja, ka "vispusīgi apskatīta situācija Baltkrievijā", kāda tā izveidojusies pēc prezidenta vēlēšanām.
"No Krievijas puses tika uzsvērts, ka ārējas iejaukšanās centieni [Baltkrievijas] Republikas iekšējās lietās, kas noved pie tālākas krīzes eskalācijas, ir nepieņemami. Tika pausta cerība par situācijas drīzu normalizāciju," teikts paziņojumā.
Saruna notikusi pēc Vācijas puses iniciatīvas.
Kā ziņots, 9. augustā notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un ka vēlēšanās pārliecinošu uzvaru jau pirmajā kārtā guvusi Tihanovska.
Jau 9. augusta vakarā Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošiem sašutu vēlētāju, kas pieprasīja atzīt Tihanovskas uzvaru un Lukašenko atkāpšanos no amata.
Varasiestādes mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot spēku, un aizturējušas vairākus tūkstošus protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.
Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bijušas spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.
Svētdien Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku, lai piedalītos līdz šim nepieredzēti plašā solidaritātes akcijā, pieprasot Lukašenko attiekšanos no varas.
Vienlaikus Baltkrievijā vēršas plašumā streiki, kuru dalībnieki arī izvirza pret režīmu vērstas politiskas prasības.
Arī arvien lielāks skaits ES dalībvalstu oficiāli paziņo, ka neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
