Lukašenko
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pret kuru jau otro nedēļu notiek tautas protesti, trešdien Drošības padomes sēdē uzdevis varas iestādēm "atgriezt mierīgu valsti" , teikts prezidenta prese dienesta paziņojumā.

Robežsardzei dots rīkojums pastiprināt robežu aizsardzību pa visu valsts perimetru, lai nepieļautu "kaujinieku, ieroču, munīcijas, naudas nekārtību finansēšanai" piegādi no citām valstīm. "Mēs redzam, ka šī nauda pienāk," uzsver Lukašenko.

Savukārt Aizsardzības ministrijai uzdots sekot NATO spēku kustībām Polijā un Lietuvā, un vajadzības gadījumā nekautrēties izvērst bruņotos spēkus to pārvietošanās virzienā.

"Jo īpaši Grodņā, Grodņas virzienā. Jo ir ļoti liela vēlēšanās tur destabilizēt situāciju vēl vairāk nekā Minskā," paskaidro Lukašenko.

Netālu no Polijas un Lietuvas robežām esošajā Grodņā vietējās varasiestādes ir nākušas pretī protestētājiem, apņemoties izpildīt virkni viņu prasību. Savukārt armijas daļām valsts rietumos izsludināta pilna kaujas gatavība.

Iekšlietu ministrijai Lukašenko uzdevis nepieļaut nekārtības, it īpaši Minskā, kā arī aizsargāt darba kolektīvus no "neslavas celšanas un draudiem uz ielas".

"Nu, paklausieties, ir taču cilvēku jūra, nospiedošs vairākums no kuriem pieraduši dzīvot mierīgā valstī. Un mums šī mierīgā valsts ir viņiem jāatgriež," teic Lukašenko.

Valsts drošības komitejai (VDK) prezidents devis rīkojumu identificēt un apturēt ielu nemieru rīkotājus un atklāt to finansēšanas kanālus.

Savukārt Ārlietu ministrijai ir jāinformē Rietumu valstu valdības par situāciju Baltkrievijā un jābrīdina tās par atbildību nekārtību finansēšanas gadījumā.

"Otrkārt, rībināt ar kāpurķēdēm uz Baltkrievijas robežas, rīkot tagad mācības ir neproduktīvi. Viņiem tas ir jāsaprot, un viņi par to atbildēs, ja kaut kas notiks," brīdina Lukašenko.

Uzdevums dots arī Ministru padomei. Ir jānodrošina kontrole pār prezidenta rīkojumu izpildi un jāgarantē netraucēta uzņēmumu darbība.

"Nevajag atstāt vadītājus viens pret vienu ar to pūli, kas sēž pie caurlaides, traucē ļaudīm strādāt. Un iekšā uzņēmumos ir noteikts ļaužu loks. Mums nevajag nokaitēt situāciju darba kolektīvos. Bet, tomēr: gribi strādāt – strādā, negribi – aiz vārtiem, netraucē strādāt citiem," uzsver Lukašenko, atsaucoties uz streikiem valsts rūpnīcās.

Jāpiebilst, ka šajos rīkojumos prezidents nepiemin apstrīdētos vēlēšanu rezultātus un sekojošo milicijas vardarbību pret protestētājiem, kas ir saniknojusi cilvēkus visā valstī.

Prezidents savos rīkojumos uztur naratīvu par ārējiem draudiem un to, ka protesti valstī tiek rīkoti par naudu.

Jau pirms vēlēšanām un pēc tām Lukašenko ir runājis par dažādiem apdraudējumiem valstij. Arī citu prezidenta vēlēšanu laikā valsts vēsturē varasiestādes ziņojušas par incidentiem.

Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja protestētāji. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 26 gadus valdījušais Lukašenko uzvarēja ar 80% balsu, bet populārākā pie vēlēšanām pielaistā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10% balsu.

Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un patiesā uzvarētāja ir Tihanovska. Šīs vēlēšanas, tāpat kā visas citas Baltkrievijā pēc Lukašenko nākšanas pie varas, Rietumos netiek uzskatītas par brīvām, demokrātiskām un godīgām.

Pret protestētājiem, kas 9. augustā un visas turpmākās dienas devās ielās, drošības spēki pielietoja brutālu spēku, lietā tika laisti ūdens lielgabali, gumijas lodes un apdullinošās granātas, šokējot sabiedrību. Tūkstošiem cilvēku tika aizturēti, daudzi ziņo par aizturēšanas vietās piedzīvoto vardarbību un spīdzināšanu.

Protestiem ar streikiem un akcijām pievienojušies arī dažādu rūpniecības uzņēmumu strādnieki, kurus Lukašenko tradicionāli uzskata par saviem atbalstītājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!