Sankcijas, ko Eiropas Savienība (ES) grasās noteikt Baltkrievijai, nodarīs zaudējumus valsts suverenitātei, piektdien brīdināja Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, norādot, ka tās nepaliks bez atbildes.
"Lūdzu atvainot, bet mēs uz to nevaram raudzīties citādāk kā uz nedraudzīgām darbībām, kas nodara zaudējumus Baltkrievijas Republikas suverenitātei, un mēs to nevarēsim atstāt bez pretdarbības," teikts ministra paziņojumā.
"Tās nav pirmās sankcijas mūsu vēsturē. Un mūsu vēsture ar to nebeigsies. Mēs tās pārdzīvosim tāpat kā iepriekšējās. To rezultāti mums ir zināmi. Visi kopā mēs pavisam noteikti zaudēsim laiku. Zaudēsim ritmu, kas ir vajadzīgs mūsu valstīm un sabiedrībām, jo īpaši mūsdienu straujajā pasaulē," viņš piebilda.
Ministrs uzsvēra, ka joprojām tic normālu, labu kaimiņu, civilizētu starpvalstu attiecību iespējai un perspektīvai" ES un Baltkrievijas starpā.
Baltkrievijā ir sarežģīta situācija, kurai tā var izkļūt cauri ar ES palīdzību, bet "bez piespiešanas mēģinājumiem, izmantojot politiskas, finanšu vai citas acīmredzamas sviras", norādīja Makejs.
ES dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, trešdien pēc ES līderu videosamita paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Kanclere arī nosodīja "brutālo vardarbību" pret protestētājiem Baltkrievijā.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pēc samita paziņoja, ka ES drīzumā noteiks sankcijas pret "ievērojamu skaitu" cilvēku, kas stāv aiz vēlēšanu falsifikācijas un protestētāju vardarbīgās apspiešanas.
Merkele reportieriem arī atklāja, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nav pieņēmis viņas telefona zvanu. "Lukašenko noraidīja telefona zvanu, ko es nožēloju. Var būt par starpnieku tikai tad, ja esi kontaktā ar visām pusēm," sacīja Merkele.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka ES ir "gatava atbalstīt mierīgu, demokrātisku varas nodošanu Baltkrievijā".
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9. augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Galvaspilsētā Minskā kopš 9. augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
