Ukraina ir iesaldējusi attiecības ar kaimiņvalsti Baltkrieviju, tādējādi pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), arī nosodot neseno prezidenta vēlēšanu negodīgo un nebrīvo norisi, piektdien paziņojis ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, vēsta "Reuters".
"Mēs visus kontaktus esam apturējuši līdz brīdim, kad Baltkrievijā situācija normalizēsies," viņš skaidroja. Kuleba norādījis, ka neesot iemesla pilnībā pārtraukt diplomātiskās attiecības, bet Ukraina apsverot sankciju ieviešanu, ņemot vērā ES piemēru.
Līdz šim Ukraina bija piesardzīga, komentējot kaimiņvalstī notiekošo pēc 9. augustā rīkotajām vēlēšanām. Baltkrievijai vēsturiski ir daudz ciešākas politiskās saiknes ar Krieviju, bet tās līderis Aleksandrs Lukašenko 2014. gadā atteicās atzīt Krimas aneksiju, kā arī bijis vidutājs starp Ukrainas austrumos notiekošās karadarbības pusēm.
Jau ziņots, ka Lukašenoko tiek apsūdzēts prezidenta vēlēšanu izspēlē un masveidīgā balsu viltošanā, lai tādējādi turpinātu vienpersoniski valdīt valstī, kurā prezidenta amatu ieņem jau 26 gadus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis vēlreiz rīkot vēlēšanas, norādot, ka baltkrieviem pašiem jāizvēlas savs līderis. Baltkrievijas amatpersonas oficiāli norādīja, ka valstij nav nepieciešami Ukrainas padomi.
Covid-19 pandēmijas dēļ Ukraina ir liegusi pilnīgi visu ārvalstnieku iebraukšanu valstī, bet Kuleda pauda, ka no politiskās krīzes bēgoši baltkrievi varētu būt izņēmums un saņemt iebraukšanas atļaujas.
Ukainu iepriekš saniknoja Minskas lēmums neizdot 28 no 33 Baltkrievijā īsi pirms vēlēšanām aizturētos privātā grupējuma "Vagner" kaujiniekiem, kurus tā tur aizdomās par piedalīšanos karadarbībā Ukrainas austrumos. Sākotnēji Baltkrievija "Vagner" kaujiniekus aizturēja, radot iespaidu, ka Krievija grasās pārņemt varu valstī, bet Krievija norādīja, ka aizturētie ir privātpersonas, kuras devušās uz legālu darbu Tuvajos Austrumos un citviet.
Baltkrievijas līderis, pieaugot protestiem pēc vēlēšanām un pasliktinoties attiecībām ar rietumvalstīm, vērsās pēc palīdzības pie Kremļa. Arī visi kaujinieki tika nodoti Krievijai, neskatoties uz Ukrainas līgumu.
Ceturtdien Krievija retoriku mainīja, paziņojot, ka kaujinieki Baltkrievijā iemānīti Ukrainas un ASV specoperācijas rezultātā. Ukraina noliedz šādas operācijas eksistenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
