Agrākajā Arāla jūras zvejnieku pilsētā Muinakā pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma atkal nolaidās lidmašīna, vēsta "Eurasia Net". Tas ir jauns solis Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijojeva plāna izpildē, lai reģionu pārvērstu par atpūtas meku.
Ostas pilsēta un tās milzīgā zvejas flote par jūru dēvētajā beznoteces ezera akvatorijā bija aktīva līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem. Arī miestā esošā ražošana lielākoties bija pakārtota tai – galvenā Muinikas produkcija bija jūras produktu konservi. Tas mainījās 80. gados, kad agrākos krastus, tostarp Muinikas ostu pameta Arāla jūras ūdeņi.
Padomju centralizētās plānošanas funkcionāri beznoteces ezera divus galvenos ūdens avotus – Amudarjas un Sirdarjas upes ūdeņus – novirzīja plašu teritoriju apūdeņošanai. Tas noveda pie kokvilnas industrijas uzplaukuma to augštecēs, bet pilnībā iznīcināja Muinikas un citu līdzīgu pilsētu iedzīvotāju rūpalu visapkārt Arāla jūrai, kuras ūdeņi sāka strauji atkāpties.
No Muinikas, kas bija lielākā piekrastes pilsēta Uzbekistānā, mūsdienās izsīkušā ezera krasts atrodas vairāk nekā 200 kilometru attālumā. Te par agrāko cilvēku nodarbošanos liecina vairs tikai kuģu vraki smiltīs un līdzās agrākajai krasta līnijai izveidots Arāla jūras memoriāls, kā arī jūrai veltīts muzejs pilsētas centrā. Tomēr cilvēku rīcības izraisītā ekoloģiskā katastrofa turpina deldēt jau tā rūkošo pilsētas iedzīvotāju skaitu.
Muinikas lidosta uzbūvēta 1947. gadā un 1990. gadā tā regulāri apkalpoja no Uzbekijas galvaspilsētas Taškentas un citām reģiona liekākajām pilsētām ielidojušās vidējā izmēra lidmašīnas "Antonov An-24" un "Yak-40" kā arī helikopterus, kuri pārsvarā nodrošināja satiksmi ar daļēji autonomās Karakalpakstānas (kurā ietilpst arī Muinika) lielākajām pilsētām.
Pēdējo reizi regulāros reisos starp Taškentu un Muiniku lidmašīnas devās 90. gadus pašā sākumā. Tie tika pārtraukti ne tikai jau tobrīd strauji izmirstošās ostas pilsētas ekonomikas agonēšanas, bet arī PSRS un līdz ar to arī visa reģiona ekonomikas sabrukšanas dēļ. Savukārt pērn janvārī autoritārās valsts valdība pieņēma lēmumu atjaunot lidostas darbību, investējot tajā līdzekļus aptuveni 25 miljonu eiro apmērā.
Lidostas skrejceļa seguma atjaunošana bijis viens no pirmajiem soļiem plānos atdzīvināt mūsdienās nedaudz vairāk nekā 11 000 cilvēku apdzīvoto pilsētu. Pats pirmais bija redzams jau Mirzijojeva pirmajā varas gadā – 2017. gada vasarā tika atklāts ūdensvads, kas bijušo ostas pilsētu, kuru tagad no visām pusēm ieskauj Arālkuma tuksnesis, nodrošina ar dzeramo ūdeni.
Savukārt "Uzbekistan Airlines" lidaprāta "A320" nosēšanās pilsētas lidostā 26. augustā pagaidām tikai apliecina vēlmi reiz atjaunot pastāvīga aviosatiksmi. Arī lidostas rekonstrukcijas darbi vēl turpinās.
Mirzijojevs izteica plānus reģionā attīstīt azartspēļu centrus vēl pirms kļūšanas par prezidentu 2016. gada novembrī. Viņš tobrīd ieņēma premjera amatu, un viņa izteikums tūlītēji guvis plašu interesi no Tuvo Austrumu investoriem. Mirzijojevam nākot pie varas, plāni reģionā attīstīt tūrisma un izklaides nozari kļuva par valsts programmu. Valsts Karakapakstānas potenciālajiem tūrisma uzņēmējiem piedāvā ilgtermiņa nodokļu atlaides un citus stimulus vismaz līdz 2027. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
