Miris Kambodžas Sarkano khmeru cietuma vadītājs  (16)

Eavs vadīja galvaspilsētā Pnompeņā esošo Tuolslengas cietumu, kurā no 1975. gada līdz 1979. gadam tika spīdzināti un nogalināti tūkstošiem cilvēku. 2010. gadā viņš kļuva par pirmo Sarkano khmeru līderi, kurš stājās tiesas – ANO atbalstīta Kambodžas genocīda tribunāla – priekšā, un 2012. gadā viņš tika notiesāts uz mūžu.

Bijušais cietuma vadītājs smagi slimojis jau vairākus gadus un viņam nāves brīdī bija 77 gadi.

Viņa vadītajā Pnompeņas cietumā, kas Sarkano khmeru laikā bija pazīstams ar apzīmējumu "S-21", nogalināti vismaz 15 000 cilvēki, tostarp bērni, kuri savulaik pasludināti par valsts ienaidniekiem. Vairums tika spīdzināti līdz labprātīgi "atzinās" noziegumos un tika nogalināti tā dēvētajos "nāves laukos" pilsētas pievārtē.

Ieslodzītie bija gan iepriekšējās valdības laika amatpersonas, gan vidusslānis, gan vēlāk arī pašu Sarkano khmeru režīma pārstāvji, kuri tika apsūdzēti nodevībā. Cietumā ieslodzītie bija spiesti smalki aprakstīt savu biogrāfiju un noziegumus, kā arī apsūdzēt savus draugus un radiniekus. Daudzi paši sev bija spiesti rakt kapus. Savukārt sargi, kuri lielākoties bija pusaudži, paši tika smagi sodīti par vismazākajiem pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot absolūtu paklausību cietuma režīmam.

Tiesas laikā Eavs atzina, ka vadīja cietumu un atvainojās par savu līdzdalību cilvēku nāvē, bet skaidroja, ka tikai pildījis pavēles. Šie apgalvojumi gan netika ņemti vērā.

Viņš ir viens no tikai nedaudziem par Sarkano khmeru režīma zvērībām tiesātajiem cilvēkiem. Vēl skaļās prāvās tiesāti režīma otrā persona Nuons Čea, bijušais valsts galva Khieu Samphans, kādreizējais ārlietu ministrs Iengs Sari un viņa sieva - bijusī sociālo lietu ministre Ienga Tirita. Režīma līderis Salots Sars, kurš pazīstams arī ar segvārdiem Pols Pots, Puks, Čajs, "87", Lielais Tēvocis, Vecākais Brālis, Pirmais Brālis, "99" un Pems, mira džungļos, no kuriem līdz pat savai nāvei 1998. gadā vadīja partizānu karu.

Sarkano khmeru režīms pēc vairākus gadus ilguša pilsoņkara uzvaru svinēja 1975. gada 17. aprīlī līdz ar galvaspilsētas ieņemšanu. Pie varas tas nāca arī ar vjetnamiešu palīdzību un tieši vjetnamieši to arī sagrāva. Trīs gadus valsti pārņēmušais režīms bija kļuvis par ietekmju cīņas lauku starp Ķīnu, kas bija lielākā tā atbalstītāja, un Padomju Savienību, kura šajā laikā bija uzņēmusies aizgādniecību pār Vjetnamu. Izmantojot iekšējo neapmierinātību, Vjetnamas armija 1978. gada decembrī iegāja kaimiņvalstī un iecēla marionešu valdību.

Salīdzinoši īsajā Sarkano khmeru valdīšanas posmā režīms mērķtiecīgi bija nogalinājis ap 1,4 miljoniem iedzīvotāju un vēl vairāk nekā miljonu iedzinis mokošā bada un slimību izraisītā nāvē. Citiem vārdiem – no nedaudz vairāk nekā septiņiem miljoniem iedzīvotāju režīma utopisko mērķu vārdā bija ziedota trešdaļa.