Uzsprāga. Kuri ģeopolitiskie spēki cīnās par iespēju atjaunot Beirūtas ostu  (19)

Jau ziņots, ka uzsprāgušās 2750 tonnas minerālmēslu 2014. gadā atbilstoši tiesas spriedumam tika konfiscētas līdz ar Moldovā reģistrēto kravas kuģi "Rhosus", kura patiesais īpašnieks ir Habarovskā dzimušais Krievijas pilsonis un Kipras rezidents Igors Grečuškins. Grečuškins ķibeļu mākto kuģi, ņemot vērā, ka ar katru Libānā pavadīto dienu pieauga arī tā parādsaistības, ar visu apkalpi pameta likteņa varā, bet bez saimnieka palikušais kuģis un tā krava palika ostas 12. piestātnē, gaidot to pārdošanu vai iznīcināšanu. Drošības apsvēruma dēļ jau 2014. gadā kuģī esošais amonija nitrāts tika pārkrauts līdzās kuģim esošajā noliktavā.

Lai gan oficiāls sprādziena iemesls nav apstiprināts, visticamāk, ugunsgrēks noliktavā radies, strādniekiem cenšoties aizmetināt caurumu ēkā. Dzirksteles aizdedzinājušas citas viegli uzliesmojošas preces. Tiek lēsts, ka līdz ar pilnīgu ostas infrastruktūras iznīcināšanu, dzīvību zaudējuši apmēram 180 cilvēki, kā arī aptuveni 300 000 Beirūtas iedzīvotāju palikuši bez mājokļiem.

Kamēr sprādziens tikai vēl vairāk padziļinājis politisko un ekonomisko krīzi valstī, ostas rekonstrukcijai palīdzīgu roku piedāvājušās sniegt jau vairākas valstis, raksta "The New Arab". Iznīcinātā osta ir būtisks tranzīta mezgls ne tikai Libānai, bet visam reģionam – tā tiek uzskatīta par labāko dziļās iegrimes ostu visā Vidusjūras austrumu pusē. Tādu to reiz padarīja koloniālā Francijas vara, lai tā kļūtu par galvenajiem tirdzniecības vārtiem starp Austrumiem un Rietumiem.

Oficiālu valsts piedāvājumu atjaunot milzīgo, blakus uzsprāgušajai noliktavai esošo graudu noliktavu Kuveitas vēstnieks Libānā Abdulals al-Kenaie paziņoja jau 23. augustā. Viņš norādīja, ka tas ir veids "kā risināt attiecības starp divām brāļu valstīm, kas respektē viena otru". Zīmīgi, ka tieši Kuveita savulaik lielo graudu tvertni uzbūvēja, 1969. gadā šim mērķim izveidojot īpašu attīstības aizdevumu. Arī Kuveitas ostu pārvalde izteikusies, ka palīdzēs Beirūtas ostai atsākt darbību.

Potenciāli lielākais vai dāsnākais Beirūtas ostas atjaunotājs varētu būt Ķīna. Ar ekonomisku aizdevumu mehānismu tā jau ir radījusi plašu ietekmes tīklu galvenokārt Āzijas un Āfrikas valstīs tā dēvētās "jostas un ceļa" iniciatīvas ietvaros. Ķīna jau šobrīd ir klātesoša vairākās svarīgās reģiona ostās – Haifā, Izraēlā, Pirejā, Grieķijā un veselās trijās Ēģiptē Aleksandrijas tuvumā.

Ķīnas interese nostiprināt ietekmi reģionā nav noliedzama, bet tās ienākšanu potenciāli varētu atvieglot valstī politiski ietekmīgā Irānas balstītā grupējuma "Hezbollah" līdera Hasana Nasralla jau iepriekš labvēlīgā attieksme pret ķīniešu līdzekļu ienākšanu. "Hezbollah" jau ilgstoši vēlas uzlabot Libānas saites tieši ar Austrumiem, galvenokārt Irānu un Ķīnu. Lielākais pretstāvētājs tam ir ASV, kura savus Tuvo Austrumu partnerus ir brīdinājusi nepieņemt Ķīnas investīcijas.

Turcijas viceprezidents Beirūtu apmeklēja 8. augustā, vien četras dienas pēc sprādziena, un cita starpā piedāvāja palīdzību ostas rekonstrukcijā. Turcija aizvien aktīvāk cenšas palielināt savu lomu reģionā, nostiprinoties Irākā, Sīrijas ziemeļos, Lībijā, kā arī pastiprinot potenciālo iegulu izpēti Vidusjūrā, ikreiz iegūstot arī jaunus pretiniekus. Libānā tā par ietekmi galvenokārt varētu cīnīties ar Irānu un Franciju.

Bijušajai koloniālajai varai Libānā joprojām ir politiskas, kulturālas un ekonomiskas intereses, ko apliecināja arī prezidenta Emanuela Makrona personīga ierašanās Beirūtā vien dienas pēc sprādziena. Turklāt tā jau iepriekš centusies apspiest Turcijas ģeopolitiskās izplešanās mērķus, ko apliecina arī tās karakuģu nosūtīšana uz Grieķijas salu piekrastes ūdeņiem pirms dažām nedēļām, uz kuriem pretenzijas izteikusi Turcija. Par spīti koloniālajai vēsturei Libānas sabiedrība un politiskā elite kopumā Francijas ietekmi starp citām vērtējot arī kā vēlamāku, raksta "The New Arab".

Bagātā Līča valsts arī Turciju uzskata par reģionālo sāncensi gan attiecībā uz ietekmi reģiona valstu politikā, gan uz tirdzniecības ceļiem, tostarp Vidusjūras austrumos. Medijs pieļauj, ka tā pat varētu sadarboties ar Franciju, lai pretotos Turcijas un Ķīnas ietekmei.

Dubaijas ostu pārvaldnieks "Dubai Ports World", kas vienlaikus tiek uzskatīts par vienu no spēcīgajiem valsts ārpolitikas instrumentiem, jau tūlīt pēc sprādziena Libānas Sarkanajam krustam ziedoja 100 000 ASV dolāru, simboliski norādot uz savu interesi turpmākas sadarbības pastiprināšanā. "Dubai Ports World" zināms arī kā veiksmīgs ostu attīstītājs, kas pārvalda vairāk nekā 78 transporta tranzītpunktus vairāk nekā 40 valstīs, vēsta "The New Arab".