Lukašenko piespēlē Kremlim: pārtvertas sarunas apliecinot Navaļnija saindēšanas 'falsifikāciju'  (228)

Navaļnijs ar saindēšanās pazīmēm tika hospitalizēts 20. augustā. 22. augustā komā esošais politiķis tika nogādāts uz "Charite" slimnīcu Berlīnē. 24. augustā slimnīcas ārsti apstiprināja, ka politiķis ir saindēts ar holinesterāzes inhibitoriem, kas ir "Novičok" tipa vielu sastāvā. Savukārt trešdien, 2. septembrī, Vācijas valdība apstiprināja, ka opozicionārs saindēts ar "Novičok" grupas kaujas vielu.

Šādas Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) aizliegtas vielas pielietošanas atstāj maz šaubu, ka aiz indēšanas stāv Krievijas varasiestādes. Arī Vācijas valdība nepārprotami norāda uz Kremli un pieprasa paskaidrojumus.

Tikmēr Lukašenko, kurš vēl pirms 9. augusta vēlēšanām savā retorikā mēdza izteikties pret Krieviju un apvainot Maskavu centienos "aprīt" Baltkrieviju un atņemt tās suverenitāti, pret sevi notiekošo plašo protestu kontekstā savu nostāju ir strauji mainījis. Prezidents ne vien sācis biedēt iedzīvotājus ar NATO un apgalvot, ka protestus valstī organizē no ārzemēm, bet tagad meties arī aizstāvēt Krieviju Navaļnija indēšanas kontekstā.

Ceturtdien, tiekoties ar Krievijas premjeru Mihailu Mišustinu, Lukašenko viņu brīdināja, ka Rietumi Krievijai pirms gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām "gatavo netīrus trikus", vēsta Krievijas aģentūra TASS.

Jāatzīmē, ka tieši vēlēšanu tuvošanos un varas korupcijas atmaskotāja Navaļnija potenciālu pulcēt plašus protestus novērotāji min kā ticamus opozicionāra saindēšanas motīvus.

Sarunā ar Mišustinu Lukašenko apgalvoja, ka baltkrievu militārā izlūkošana ir pārtvērusi sarunu starp Berlīni un Varšavu. Minētās saruna apliecinot, ka informācija par Navaļnija saindēšanu ir falsifikācija.

"Mēs pārtvērām interesantu sarunu, kurā – es iedošu jums to palasīt , mēs sagatavosim un nosūtīsim uz FDD – skaidri pateikts, ka tā ir falsifikācija. Nekādas Navaļnija saindēšanas nav bijis," aģentūra citē Lukašenko.

Sarunu noklausīšanos Lukašenko izskaidroja kā "pretdarbību NATO", kuras vienības "izvērstas" pie Baltkrievijas robežām.

Lukašenko arī brīdina Mišustinu, ka vēl ir dažādas neģēlības sagaidāmas. "Mēs domājam, ka vēl kaut ko izdomās. Lūk, viņu stils. Lūk, viņu seja," teic Lukašenko.

Prezidents norāda, ka pārtvertajā sarunā runāts arī par Baltkrieviju un ka "mierīgu dzīvi mums negarantē, mierīgas dzīves mums nebūs". "Par to es esmu pārliecināts. Bet jums ir jāsaprot, ka mēs esam apņēmības pilni aizstāvēt savu suverenitāti un neatkarību, un neļausim mūs saliekt," uzsvēra Lukašenko.

Saskaņā ar viņa stāstīto, speciālistu grupa sagatavojusi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei faktus un paziņojumu par Navaļnija saindēšanu. Un tas darīts, kā apgalvo Lukašenko: "Lai mazinātu Putina vēlmi bāzt degunu Baltkrievijā."

Vēl gada sākumā, kad starp Minsku un Maskavu valdīja spriedze jautājumā par gāzes un naftas cenām, ka arī Baltkrievijas ciešāku integrāciju ar Krieviju, Lukašenko līdzīgu retoriku par suverenitātes aizsargāšanu izmantoja pret Kremli.

Taču pēc plašajiem tautas protestiem, ko izraisīja bažas par falsificētiem vēlēšanu rezultātiem un papildināja baltkrievu drošībnieku brutālā vēršanas pret demonstrantiem, Lukašenko ir strauji mainījis taktiku un meklē atbalstu Krievija.

Kā atzīst vērotāji, Putins ir viņa vienīgā cerība uz atbalstu varas saglabāšanā. Arī Krievija ir panākusi pretī viņam – Putins ir solījis vajadzības gadījumā palīdzēt apspiest Baltkrievijas protestus un abi līderi tikšoties tuvākajā laikā. Maskava ir atzinusi vēlēšanu rezultātu un sola stingri reaģēt uz mēģinājumiem "sašūpot situāciju" Baltkrievijā un atraut Baltkrieviju no Krievijas ietekmes sfēras.

Savukārt Lukašenko ir uzslavējis Krievijas propagandas kanāla RT žurnālistus par "labu darbu".

Protesti Baltkrievijā nerimstas kopš 9. augusta, kad valstī notika prezidenta vēlēšanas, kurās 26 gadus valdījušais Lukašenko uzvarēja ar 80% balsu. Vēlēšanas Rietumos netiek atzītas par demokrātiskām un opozīcija tās rezultātus uzskata par viltotiem. Daudzus šokēja drošības iestāžu vardarbība pret aizturētajiem.

Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas. ANO zināms par 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem.