Vašingtonā Baltajā namā ceturtdien sākās Kosovas premjerministra Avdullas Hoti un Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča sarunas par ekonomiskajām attiecībām, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai paužot cerību, ka ar nelieliem ieguvumiem izdosies sagatavot ceļu attiecību normalizācijai.
"Savienotās Valstis ir gatavas sekmēt ekonomisko normalizāciju," tviterī pavēstīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens.
Vašingtona cer, ka divu dienu sarunās, kurās kā vidutājs būs Trampa īpašais padomnieks Ričards Grenels, abas puses pabeigs darbu pie priekšlikumiem, lai tiktu atsākta autoceļu, dzelzceļa un gaisa satiksme, kas, kā norādīja Grenels, būs stimuls abu pušu tautsaimniecībai.
"Mūsu gaidas ir ārkārtīgi pozitīvas," pirms divu dienu sarunām Kosovas medijiem sacīja Hoti.
"Mēs darīsim, ko varēsim, lai svarīgos ekonomiskos jautājumos panāktu kompromisu," teikts Vučiča paziņojumā, kas publicēts tīmeklī.
"Mēs gribam mieru, mēs gribam stabilitāti, mēs gribam progresu Belgradai, Prištinai un visam mūsu reģionam," uzsvēra prezidents.
Kaut arī aizvadītās desmitgades laikā Briselei bijusi vadošā loma centienos panākt Prištinas un Belgradas attiecību normalizāciju, pēdējā laikā šajā virzienā aktivizējušās arī ASV, Trampam īpašā sūtņa amatā ieceļot Grenelu.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa ES dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!