Krievijas nesenajiem draudiem sākt militāru intervenci Baltkrievijā un opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanai jākļūst par "beidzamo modinātājzvanu", kas liktu Vācijai apturēt gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību, otrdien, 8. septembrī, paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (attēlā).
Lēmumam par atteikšanos no "Nord Stream 2" nevajadzētu Berlīnei radīt pārlieku lielu prāta piepūli, jo vācu politiķi jau atzinuši, ka tas ir politisks projekts, intervijā televīzijas kanālam "Bloomberg" norādījis Moraveckis.
Polija sen iebildusi pret šo cauruļvadu, kas apejot līdzšinējās tranzīta valstis Poliju un Ukrainu, ļautu Vācijai no Krievijas ik gadu piegādāt 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes.
Varšava to uzskata par tīri politisku projektu, kas, vairojot Eiropas atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, ļaus Maskavai izdarīt spiedienu uz savām kaimiņvalstīm.
Šis projekts var būt īpaši bīstams Ukrainai, kuru Maskava varētu izslēgt no dabasgāzes tranzīta, brīdinājis Moraveckis.
Gāzesvads "Nord Stream 2" ir jau gandrīz pabeigts, taču pirmdien Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts izteicies, ka kanclere "neizslēdz" sankcijas pret šo projektu, reaģējot uz Navaļnija saindēšanu.
ASV jau iepriekš vērsušas sankcijas pret uzņēmumiem, kas piedalās šī projekta realizēšanā, un brīdinājušas, ka tās var tikt pastiprinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
