Turcija vairs nav partneris Vidusjūras austrumos, ceturtdien pirms neformālā Eiropas Savienības (ES) dienvidu dalībvalstu līderu samita pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Mums, eiropiešiem, ir jābūt skaidriem un noteiktiem, nevis ar Turciju kā valsti vai tautu, bet ar prezidenta [Redžepa Tajipa] Erdogana valdību," paziņoja Makrons.
Turcijas valdība iesaistījusies "nepieņemamā uzvedībā", veicot gāzes urbšanas darbus Kipras ūdeņos, piesakot ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņos, uz kuriem šim pašam mērķim pretenzijas izvirzījusi Grieķija, un pastrādājot citas provokācijas, sacīja Makrons.
"Mēs vēlamies izvairīties no jebkādas eskalācijas," piebilda Makrons. "Taču izvairīšanās no eskalācijas nevar nozīmēt pasivitāti vai pieņemšanu."
Turcija reaģēja uz Makrona izteikumiem, nodēvējot Francijas līderi par augstprātīgu politiķi, kas atgriežas pie "veciem koloniāliem refleksiem".
Makrons nav tādās pozīcijās, lai pieņemtu lēmumus par jūras zonām, paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija, piebilstot, ka Francijai būtu jādod priekšroka izlīgumam un dialogam.
Makrona "individuālā un nacionālistiskā pieeja veicina spriedzi un apdraud Eiropas un ES lielākās intereses," paziņoja ministrija.
Kipra un Grieķija ir aicinājušas ES noteikt Turcijai jaunus ierobežojušus pasākumus.
Vidusjūras austrumdaļā, kur, kā tiek uzskatīts, atrodas ievērojamas dabasgāzes rezerves, Turcija veic izpētes darbus arī teritorijās, uz kurām pretendē Kipra un Grieķija.
ES līdz šim noteikusi vien ierobežotas sankcijas, ieskaitot ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu diviem cilvēkiem, kas ir iesaistīti izpētes aktivitātēs jūrā.
Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis draudēja Turcijai ar ES sankcijām, ja tā nenāks pie prāta pirms ES šomēnes plānotās līderu tikšanās.
ES dalībvalstu valdību vadītājiem "nebūs citu iespēju kā piemērot efektīvas sankcijas", laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" norādīja Micotakis, piebilstot, ka nepieciešams dialogs, nevis turēšana uz grauda.
Viņš aicināja Turciju atgriezties pie sarunu galda un piebilda, ka gadījumā, ja vienošanos neizdosies panākt, lieta būs jānodod Starptautiskajai tiesai.
ES samitā 24. un 25.septembrī situācija Vidusjūras austrumos, domājams, būs centrālais jautājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
