Sarunas, kuras paredzētas sākt sestdien, 12. septembrī, solās būt garas un sarežģītas.
Sākotnēji sarunas bija plānots sākt jau martā, bet tās vairākkārt aizkavējās, Afganistānas valdībai un talibiem vilcinoties ar gūstekņu apmaiņu.
Gūstekņu apmaiņa bija svarīgs punkts februārī panāktās ASV un talibu vienošanās nosacījumos. Tās rezultātā ASV piekrita izvest karaspēku no Afganistānas apmaiņā pret talibu solījumu sākt miera sarunas ar Kabulas valdību.
Kabula piekrita atbrīvot gandrīz 5000 ieslodzīto talibu, bet talibi piekrita atlaist brīvībā 1000 valdības puses cilvēku.
Afganistānas valdības delegācijas pārstāvis tviterī apstiprināja, ka viņi ir devušies no Kabulas un Dohu.
Arī Pompeo 11. septembrī ieradās Dohā. Viņš gaidāmās sarunas nodēvēja par vēsturisku iespēju pārtraukt 19 gadus ilgo ASV militāro klātbūtni Afganistānā.
"Es labi apzinos, cik sarežģītas būs šīs sarunas starp afgāņiem, bet viņiem tas ir pa spēkam," žurnālistiem pirms lidojuma uz Kataru sacīja Pompeo.
Kabulas delegācijas loceklis Abduls Hafizs Mansurs sacīja, ka viņa vēsts talibiem būtu, ka viņi nevar gūt panākumus ar spēku.
"Tagad pienācis laiks izlīgumam, mēs varam atrisināt savas problēmas, runājot viens ar otru," sacīja Mansurs.
Ceturtdien acīmredzot tika atrisināts pēdējais šķērslis – jautājums par vairāku bīstamu talibu kaujinieku atbrīvošanu.
Afganistānas Vardakas provincē no ieslodzījuma tika atbrīvoti divi talibi, kuri nogalināja Francijas pilsoni, kura strādāja ANO.
Seši citi talibu kaujinieki, kas nogalināja Francijas un Austrālijas karavīrus, tika ar speciālu lidmašīnas reisu nogādāti Dohā, kur pagaidām paliks apcietinājumā.
Francija un Austrālija ir stingri iebildušas pret šo talibu atbrīvošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
