<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.husumer-landschweine.de/">Axel Krampe</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/deed.en">cc</a>
Baltkrievijas nacionālo karogu pasludinot par nacistu simboliku un aizliedzot tā izkāršanu, Aleksandrs Lukašenko ir pavēris ceļu baltkrievu tautas iztēlei. Baltsarkanbaltais simbols jau izsenis bija redzams pret 26 gadus ilgušo vienas personas diktatūru vērstajos protestos, bet, kopš opozīcija apzinājusies savu vairākumu, tas ienācis apģērbā, puķu pušķos un pat uz balkoniem izkārtās veļas kompozīcijās.

Baltkrieviem ritenis nav no jauna jāizgudro – reiz dāņi sava aizliegtā karoga krāsas – arī sarkano un balto – demonstrēja dobēs, māju noformējumā un pat rukšķošā formātā.

Vāciešu-dāņu naids

Dāņu gadījumā runa ir par pusotru gadsimtu seniem notikumiem. Laikā, kad vietējo tautu piederība kādai nacionalitātei nespēlēja gandrīz nekādu lomu, un robežas iezīmēja tikai feodālo zemju robežas ar visiem zemniekiem tajās, Dānijas Karalistes dienvidu robežai piekļāvās Šlēsvigas un Holšteinas hercogistes. Tās abas bija Dāņu karaļa lēņu zemes, kuras kopš 15. gadsimta tika pārvaldītas kā divi savstarpēji neatkarīgi veidojumi, vēsta enciklopēdija "Britannica".

Deviņpadsmitajā gadsimta vidū Eiropā sākās klusas pārmaiņas, tautās populārām kļūstot nacionālisma idejām. Dānijas pārvaldītajās, bet pārsvarā vāciešu apdzīvotajās Šlēsvigas un Holšteinas hercogistēs nacionālisma jautājumu aktualizēja Dānijas karaļa Frederika VI nāve 1839. gadā, pēc kuras abu lēņu statuss kļuva neskaidrs vietējo likumu dēļ. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT