Ko uzzinājām par Latvijā dzīvojošo attieksmi pret ES. Tēzes no EP pētījuma  (17)

Pozitīvais – "Rail Baltica"

Negatīvais – eiroskeptiķu pieaugums

Attiecībā uz ES centralizāciju aptaujāto respondentu uzskati krasi atšķiras. Ideju, ka nepieciešama tālāka centralizācija, atbalstījuši 16% respondentu, bet ievērojami vairāk – 26% uzskata, ka nepieciešama ES lēmumu decentralizācija. Daļa centralizācijas kritiķu atzīmējuši, ka viens no centralizācijas negatīvajiem aspektiem ir eiroskeptiķu aktivizēšanās.

Savukārt to, kuri uzskata, ka optimālais centralizācijas modelis jau ir sasniegts un tai jāpaliek pašreizējā apmērā atbalsta 25%. Savukārt vēl ievērojama daļai nav bijusi konkrēta viedokļa.

Pozitīvais – aizsardzība, drošība jeb rūpes par cilvēku

Negatīvais – mākslīgs veidojums iepretim nacionālai valstij

Lūgti vērtēt savu piederības sajūtu Eiropas Savienībai skalā no -5 līdz +5; respondenti kopumā piederību ES vērtēja ar +2,3. Salīdzinājumam, pirms gada īstenotajā pētījumā vērtējums bija nedaudz zemāks – +2,2.

"Nav pazīmju, ka Covid-19 krīze būtu negatīvi ietekmējusi Latvijas sabiedrības attieksmi pret Eiropas Savienību," pētījuma prezentācijā norādīja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: Arnis Kaktiņš. Viņš atzīmēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas sabiedrībā attieksme pret ES ir tikai uzlabojusies. Lēciens bijis arī pēc "Brexit" balsojuma, bet tagad tā varētu būt pat vēsturiski visaugstākā, viņš pieļāva.

Savukārt piederība Latvijai tradicionāli vienmēr bijusi izteiktāka un arī laika gaitā kļuvusi stiprāka. Tā šogad novērtēta ar +3,9 iepretim +3 pērn, liecina pētījums.

"Biežāk novērotās atzīmju kombinācijas bija +5 Latvijai un +2 vai +3 ES, kā arī +3 Latvijai un 0 ES," norādīts pētījuma rezultātu kopsavilkumā.

Pozitīvais – ieguldījums būvēs, izglītībā un uzņēmumu attīstīšana

Negatīvais – netaisnīga un nelietderīga sadale

Skalā no -5 līdz +5, ES līdzekļu ieguldījumu Latvijā respondenti vērtēja kopumā ar +1,3 un biežāk izvēlētais vērtējums bijis +3.

Tas kopumā ir atzinīgs novērtējums apkārt redzamajām pārmaiņām vidē, darba, kā arī izglītības iespējās, tomēr pietiekami daudzi norādījuši arī lielākās problēmas - tā dēvētos butaforiskos projektus, kuros naudu apgūst apgūšanas pēc, kā arī birokrātiju, kuru sarežģī ierēdņu neizpratne. Respondenti atzīmē nepieciešamību Latvijā izstrādāt vienotu ES naudas ieguldīšanas stratēģiju.

Respondenti pētījuma veicējiem atzīmējuši, ka ES naudas ieguldīšanas prioritātēm patlaban jābūt saistītām ar COVID-19 krīzes seku likvidēšanu – ekonomikas atveseļošanu, sniedzot atbalstu visvairāk cietušajām nozarēm, Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanu un palīdzību mediķiem.

Savukārt ilgākā termiņā – turpmākajos divos līdz piecos gados – iedzīvotāji no ES galvenokārt sagaida izaugsmi veicinošu ekonomikas jomu atbalstīšanu, infrastruktūras modernizēšanu, lauku tukšošanās apturēšanu un pievēršanos vides aizsardzībai.

Lai gan ES ietekme uz Latvijas politiku ir ievērojama – apmēram 80% likumu Latvijā ir balstīti uz ES lēmumiem –, daudzu pētījuma respondentu izteikumi un apgalvojumi dažkārt apliecinājuši arī pārāk lielas gaidas no ES jomās, kuras tomēr ir Latvijas iekšpolitikas kompetence. Piemēram, respondentu atbildēs izskanējušas vēlmes pēc lielākas algas vai lielākas palīdzības mediķiem, taču tie ir jautājumi, kuru risināšana nav ES kompetence, pētījuma prezentācijā atzīmēja EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Gaidu pētījumu Latvijā Eiropas Parlaments īstenoja jau piekto gadu, lai noskaidrotu padziļinātu ieskatu iedzīvotāju viedoklī par ES politiku un prioritātēm. Pētījuma pamatmērķis ir palīdzēt Latvijas eiroparlamentāriešiem pārstāvēt tautiešu intereses, bet rezultāti nodoti arī vietējā līmeņa politiķiem, informē EP pārstāvji.

Kopumā pētījumā padziļināti intervēti aptuveni 250 cilvēki, aptverot dažādas interešu grupas un demogrāfiskos tipus. Eiropas Parlamenta pārstāvji uzsver, ka pētījums īstenots šī gada augustā un septembra pēdējās dienās, līdz ar to arī jautājumi un cilvēku norādītās gaidas ir cieši saistītas ar šī brīža svarīgākajām aktualitātēm -Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz ekonomiku.

Prezentējot pētījumu, Rībele izcēla faktu, ka gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka pandēmijas dēļ radušos krīzi uz savas ādas nav izjutuši, savukārt nedaudzi norādījuši, ka nemaz netic Covid-19.