Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja Eiropas Savienības (ES) migrācijas un patvēruma sistēmas reformas plānu, aizsākot debates par tematu, kas ir viens no bloka politiski sensitīvākajiem jautājumiem.
EK priekšlikumā - Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā - paredzēts, ka ES valstis, kas nevēlas brīvprātīgi uzņemt vairāk migrantu, var uzņemties atbildību par noraidīto migrantu repatriēšanu.
Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs šonedēļ norādīja, ka obligātās bēgļu kvotas visām ES valstīm nedarbosies, arī Višegrādas grupas valstis iebilst pret obligātu migrantu izmitināšanu un vērsās pret šādu plānu īstenošanu pēc 2015. gada migrācijas krīzes.
ES ārējās robežas valstis, kas būs pakļautas lielam migrācijas spiedienam, tādas kā Itālija un Malta, varēs pieprasīt, lai EK aktivizē "obligāto solidaritātes mehānismu", paredz jaunie priekšlikumi. Visām valstīm tad būs jādod savs ieguldījums proporcionāli to ekonomiskajai nozīmei un iedzīvotāju skaitam, tomēr tās varēs izvēlēties - uzņemt patvēruma lūdzējus, sponsorēt noraidīto migrantu repatriēšanu vai palīdzēt ar uzņemšanas centru būvēšanu.
Ja atkārtosies 2015. gada migrācijas krīzei līdzīgi notikumi, izvēle tiks samazināta starp atbildības uzņemšanos par bēgļu izmitināšanu un noraidīto migrantu repatriāciju. Bet ja kāda ES valsts nespēs īstenot migrantu nogādāšanu atpakaļ uz viņu dzimtajām valstīm astoņu mēnešu laikā, tām šie migranti būs jāuzņem.
ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone sacīja - viņas birojs vēlas, lai raitāk notiktu to cilvēku nosūtīšana atpakaļ uz dzimtajām valstīm, kuru lūgumi par patvēruma piešķiršanu ir noraidīti. "Mums ir jāsūta atpakaļ tie, kas nekvalificējas palikšanai," sacīja komisāre. "Es uzskatu, tas ir nepieciešami, ka ES rīkojas apņēmīgāk un attiecībā uz nosūtīšanu atpakaļ ir krietni efektīvāka."
Viens veids, kā atpakaļ nosūtīšanas procesu padarīt ātrāku, ir ieviest procedūru tieši uz robežas, norādīja komisāre. Jaunajos priekšlikumos ietverts obligāts pirmsieceļošanas pārbaudes process, kad cilvēks ierodas ES un pieprasa patvērumu. Migrantam tiks veikta veselības un drošības pārbaude. Tad tiks izlemts, vai attiecībā uz šo cilvēku tiks uzsākta parastā patvēruma procedūra vai arī paātrinātā procedūra uz robežas, kas ilgs maksimālais 12 nedēļas.
Paredzams, ka priekšlikumi izsauks iebildumus no visām pusēm. Nebūt nav droši prognozējams, ka tos apstiprinās ES līderi un Eiropas Parlaments. Iepriekšējie centieni cietuši neveiksmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
