Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atturēsies no titula "prezidents" lietošanas kopā ar Baltkrievijas līdzšinējā vadītāja Aleksandra Lukašenko vārdu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja pats ministrs.
Trešdien, 23. septembrī, negaidīti notika līdz pēdējam brīdim slepenībā turēta Baltkrievijā 26 gadus valdījušā Aleksandra Lukašenko inaugurācija nākamajam prezidentūras termiņam. Tas notiek pēc 9. augusta vēlēšanām, kuru rezultāti plaši tiek uzskatīti par viltotiem. Lukašenko par prezidentu atteicās atzīt gan Latvija, gan Eiropas Savienība (ES) kopumā.
"Es atturētos no vārda "prezidents" lietošanas jebkādā konotācijā," Rinkēvičs radio ēterā atbildēja uz "Delfi" žurnālista jautājuma, kā Lukašenko pēc šāda Latvijas un ES lēmuma būtu korekti saucams – vai par "neleģitīmo prezidentu", "varas uzurpatoru", "de facto prezidentu" vai kā citādi.
To, vai Lukašenko saukt par "de facto pārvaldītāju", "pašpasludināto" vai kādu citu vadoni, ministrs atstāj žurnālistu ziņā.
"No mūsu viedokļa mēs tomēr atturēsimies pie vārda uzvārda piekarināt kādu titulu," Latvijas nostāju pauž ministrs.
Runājot par šāda Latvijas un ES lēmuma praktisko ietekmi, Rinkēvičs skaidro, ka, pirmkārt, tas nozīmē augstākā līmeņa ES vadītāju un Lukašenko kontaktu neiespējamību.
"Otrkārt, tas protams arī nozīmē to, ka dokumenti ko Baltkrievijas vārdā parakstīs valdība vai Aleksandrs Lukašenko var tikt apšaubīti no valstu puses, kas paziņojušas, ka neatzīst ne vēlēšanas, ne to rezultātus, ne arī šo inaugurāciju, un, tātad, leģitimitāti," ministrs skaidro.
Tāpat būs diskusijas par vēstnieku akreditāciju un citām formalitātēm.
Augstākajā politiskajā līmenī tas nozīmē Lukašenko boikotu, taču tas nenozīmē, ka tiek pārtraukti visi kontakti ar Baltkrieviju. "Tehniskā līmenī kaut kādi sakari būs jāuztur," atzīmē Rinkēvičs.
ES līmenī mērķis ir politiskais dialogs, jaunu godīgu vēlēšanu sarīkošana un zināma varas transformācija, skaidro amatpersona. Bet, lai dialogs būtu iespējams, sarunās ir jāiesaista visi spēlētāji, Rinkēvičs uzsver.
Latvija uztur kontaktus ar Baltkrievijas opozīcijas politiķiem, bet jārēķinās, ka Lukašenko ir spējis noturēt kontroli pār varas struktūrām, "lai ar kādiem lozungiem mēs uzstātos", atzīst ministrs.
"Problēma jau patiesībā ir tā, ka iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā nonākusi šaha valodā runājot pata situācijā," secina Rinkēvičs.
Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.
ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.
Pats Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.
Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
