Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs nolēmis no savas interneta vietnes izņemt padomju Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu personīgo lietu reģistrācijas žurnālu, ceturtdien paziņoja centra ģenerāldirektors Ads Jakubausks.
"Diemžēl centra pētījums, kas turpinājies ne vienu vien gadu, izraisījis neadekvātus, nelīdzsvarotus vērtējumus, tāpēc centra jaunā vadība nolēmusi izņemt šo pētījumu no vietnes," preses konferencē sacīja Jakubausks, kurš par centra ģenerāldirektoru tika iecelts aizvadītajā vasarā.
"Tas tur atradies trīs gadus, un tas ir pietiekams laiks, lai iepazītos, bet pats VDK dokuments visiem pieejams Īpašajā arhīvā," norādīja Jakubausks. Pēc preses konferences viņš apstiprināja ziņu aģentūrai BNS, ka no vietnes www.kgbveikla.lt tiks izņemts VDK aģentu un informatoru reģistrācijas žurnāls."Mēs izņemsim žurnālu. Jo šis žurnāls, kuru sastādījusi padomju [Valsts] drošības [komiteja], katram ir pieejams Īpašajā arhīvā," sacīja Jakubausks.
Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs sāka publicēt VDK savervēto Lietuvas iedzīvotāju sarakstu 2012. gadā, bet publicēšanu pabeidza 2018. gadā. Publikācijā tiek analizēti dati par 1669 personām.
Centrs norādījis, ka reģistrācijas žurnāls jāvērtē kritiski - visus sarakstā esošos aģentus vervējusi VDK vai citas drošības struktūras, taču ne visi gribējuši sadarboties, turklāt ne visu aģentu darbs vērtējams vienādi. Žurnāls nav slepens dokuments, tas ir brīvi pieejams. Atbilstoši Lustrācijas likumam netiek publiskoti tikai to personu vārdi, kuras ir atzinušās sadarbībā. Šajā žurnālā ir 22 šādas personas.
Kad tika publiskotas aģentu un informatoru lietas, Lietuvā plašu rezonansi izraisīja tas, ka VDK bija savervējusi arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas. Analizējot pieejamos VDK materiālus, pētnieki secinājusī, ka Lietuvā varētu būt savervēti apmēram 118 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
