Reaģējot uz karadarbības sākumu pie Kalnu Karabahas faktiskās robežas, Turcija svētdien paziņojusi, ka sniegs pilnīgu atbalstu Azerbaidžānai, un aicinājusi Armēniju pārtraukt savu "agresiju".
"Mēs atbalstīsim mūsu azerbaidžāņu brāļus cīņā par viņu teritoriālo nedalāmību ar visiem mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem," teikts Turcijas aizsardzības ministra Hulusi Akara paziņojumā.
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses arī ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
"Lielākais šķērslis mieram un stabilitātei Kaukāzā ir Armēnijas agresija, un tai jāatsakās no šīs agresijas, kas izsauks reģionā ugunsgrēku," uzsvēris Akars.
Savukārt Turcijas prezidenta pārstāvis Ibrahims Kalins, "stingri" nosodot uzliesmojušo karadarbību, paziņojis, ka Armēnija "kārtējo reizi pārkāpusi starptautiskās tiesības un demonstrējusi, ka tā nav ieinteresēta mierā un stabilitātē".
Viņš aicinājis starptautisko sabiedrību pieprasīt Erevānai "apturēt šo bīstamo provokāciju".
"Azerbaidžāna nav viena. tai ir pilnīgs Turcijas atbalsts," uzsvēris Kalins.
Tikmēr Turcijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā sola sniegt Baku tādu atbalstu, "kādu Azerbaidžāna vien vēlēsies".
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu svētdien telefoniski pārrunājis situāciju ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, pavēstījis kāds avots turku diplomātu aprindās.
Tikmēr Azerbaidžāna paziņojusi, ka smagās kaujās ir ieņēmusi sešus armēņu kontrolētos ciematus pie saskares līnijas.
"Mēs esam atbrīvojuši sešus ciematus," aģentūrai AFP pavēstījis Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Turcija, kurai joprojām nav diplomātisko attiecību ar Armēniju, ir svarīgākais Azerbaidžānas sabiedrotais šajā konfliktā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
