Armēnijas un Azerbaidžānas jaunais bruņotais konflikts ir vienlaikus pārsteigums un likumsakarīgs saspīlējuma izvirdums. Pārsteigums, jo tikai pirms pusotra gada puses izrādīja aktīvu vēlmi panākt savstarpēju mieru. Vienlaikus nav šaubu, ka nepastāv vienkārša abpusēji pieņemam risinājuma saspīlējuma galvenajam iemeslam – strīdam par Armēnijas faktiski kontrolētās Kalnu Karabahas nākotni. Miers nebija ilgs - vārdiski konflikts uzņēma apgriezienus jau šā gada pavasarī.
Nacionālistu aizmugure
Abu Dienvidkaukāza tautu samierināšana mazticama vairāku apstākļu dēļ. Lai gan Kalnu Karabahā vēsturiski iedzīvotāju vairākums bija armēņi, padomju laikā tā tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā, kas veicināja tajā jau pastāvošo azerbaidžāņu kopienu pieaugšanu. Kalnu Karabaha 1991. gadā pasludināja neatkarību, un tās faktiskā atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karš bija asiņains – tajā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.