Kalnu Karabaha paziņo par vēl 26 kritušajiem  (70)

Tādējādi separātiskā reģiona varasiestāžu kopējais apstiprināto kritušo armēņu karavīru skaits sasniedzis 84.

Gan Armēnija, gan Azerbaidžāna apstiprinājušas, ka pirmdien visu dienu turpinājušās smagas kaujas.

Pirmdienas vakarā Azerbaidžānas armija sāka "masīvu uzbrukumu Karabahas frontes dienvidu un ziemeļaustrumu sektoros," paziņojis Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Azerbaidžāna ziņas par saviem zaudējumiem nesniedz, taču Kalnu Karabahas amatpersonas publicējušas videoierakstus, kuros redzami izdeguši tanki un bruņutransportieri, kā arī nogalināti maskēšanās tērpos ģērbti cīnītāji, apgalvojot, ka tie ir azerbaidžāņu karavīri.

Abas puses vēsta par cietušajiem arī civiliedzīvotāju vidū. Azerbaidžāna ziņo, ka nogalināti deviņi cilvēki, bet Armēnija - par diviem bojāgājušajiem.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.