Krievija: Kalnu Karabahā karadarbībā iesaistīti kaujinieki no Sīrijas un Lībijas  (74)

"Nelikumīgu bruņotu formējumu kaujinieki, tostarp no Sīrijas un Lībijas, tiek nosūtīti uz Kalnu Karabaha konflikta zonu, lai tiktu tieši iesaistīti kaujās," teikts ministrijas paziņojumā. "Mēs esam dziļi satraukti."

Ministrija norādījusi, ka tas ne tikai ved pie tālākas konflikta eskalācijas, bet rada arī ilgtermiņa apdraudējumu visām reģiona valstīm.

Maskava aicinājusi visas ieinteresētās valstis īstenot efektīvus pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu teroristu un algotņu izmantošanu kalnu Karabaha konfliktā.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas armiju kaujās atbalsta Turcijas bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji.

Savukārt Azerbaidžāna apgalvo, ka Armēnijas pusē cīnoties etnisko armēņu kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.