Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka trīs dienu laikā konfliktā ar Armēniju Kalnu Karabahā pretinieks cietis ap 2300 cilvēku lielus dzīvā spēka zaudējumus, skaitot kritušos un ievainotos. Armēnija šādu informāciju gan neapstiprina, ziņo portāls "Currenttime".
Azerbaidžānas ministrija uzskaita, ka izsitusi no ierindas 130 pretinieka tankus un citu bruņutehniku, 200 artilērijas iekārtas, 25 pretgaisa aizsardzības iekārtas, sešus vadības komandpunktus un piecas munīcijas noliktavas.
Armēnija šos zaudējumu datus neapstiprina, bet norāda, ka Azerbaidžānas puse konfliktā zaudējusi ap 500 karavīru, 17 tankus, četrus bruņutransportierus, trīs smagās inženieru bruņutehnikas vienības, 13 bezpilota lidaparātus.
Iepriekš Erevāna ziņoja, ka Turcijas iznīcinātājs F-16 notriecis armēņu Su-25 lidmašīnu. Turcija un Azerbaidžāna tādu informāciju noliedza.
Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.
Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.
Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.
"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.
Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
