Francijas līdera Emanuela Makrona vizīte Latvijā bija ar konkrētu mērķi. Pirms ceturtdien Briselē notiekošās Eiropas Savienības līderu tikšanās viņš vienu otrai sekojošās divu dienu vizītēs Lietuvā un Latvijā nostiprināja atbalstu saviem centieniem kaldināt Eiropas kopēju politiku attiecības ar Krieviju un Turciju. Attiecīgi Baltijā viņa mērķis bija šķīdināt neizpratni un pretestību viņa plānam veidot stratēģisku dialogu ar mūsu austrumu kaimiņu.
Makrona viesošanos Rīgā, neskatoties uz viņa centieniem nomainīt jau drīz no politiskās skatuves aizejošo Angelu Merkeli Eiropas līdera godā, nepavadīja smagnējums. Lai gan otrdienas vakarā, gaidot viņa Lietuvā nedaudz aizkavējušos lidmašīnu, šur tur starp lidostu un pili drošības dēļ slēgto ielu posmu dēļ bija vērojami sastrēgumi, turpmākās vizītes laikā augsto viesu klātesamību vairums nejuta. Makrons un viņa kundze pa Rīgas centru brīžiem pat pārvietojās kājām, attāli sveicot garāmgājējus.
Atvērtība, pazemība un cieņa apzināti tika izrādīta arī Makrona publisko runu laikā. Gan Rīgas pilī, gan trešdien žurnālistiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja telpās Makrons uzsvēra, ka zina mūsu vēsturi, vēlas izprast mūsu ievainojumus, kā arī saprot bažas.
Šajā ietvarā Francijas prezidents skaidroja savu pārliecību par to, ka ar Krieviju ir jāveido stratēģiskais dialogs, jo patlaban gluži vienkārši vairs neesot ietvara, kurā starp Eiropu un Krieviju norisinātos sarunas. Viņš atzīmēja, ka sankcijas neesot gana efektīvs līdzeklis, turklāt sankcijas pret sankcijām neradot pamatu sarunām. Savukārt sarunas pēc Makrona ieskatiem nepieciešamas mūsu pašu kolektīvajai, tostarp Latvijas drošībai. Pieminot karadarbību Ukrainā un pavisam svaigo Armēnijas-Azerbaidžanas konfliktu, viņš atzīmēja, ka arī šādi konflikti nav atrisināmi bez stratēģiska dialoga nodibināšanas.
Makrons Latvijā pastiprināti atkārtoja vēl kādu nu jau vairākus gadus Eiropā virmojošu, bet Latvijā un mūsu reģionā ne visai lielu atbalstu iemantojušu pārliecību, ka Transatlantiskā alianse un NATO, lai gan aktuāla, tomēr pietiekami nerisina tieši eiropiešu problēmas, tostarp drošības ziņā.
"Tas, kas veidoja mūsu viedokļu apmaiņu ar Krieviju, bija NATO. Mēs to atstājām transatlantisko attiecību kontekstā. Es domāju, ka tagad mums vairāk jādomā citādāk, pašiem. Nē, mēs neatsakāmies no NATO, nekādā gadījumā, – tieši pretēji, bet ir jābūt arī eiropiešu kapacitātei, spējai domāt un pārdomāt, kādas mums būs attiecības ar Krieviju," atzīmēja Makrons.
"Līgumi, kas līdz šim atrunāja atbruņošanos Eiropā bija līgumi starp Krieviju un ASV – mēs vispār nebijām līgumu parakstītājvalstis. Pēdējo 15 gadu laikā šie līgumi ir vienkārši saplēsti un līdz ar to mēs vairs neesam aizsargāti. INF (1987. gadā ASV un PSRS noslēgtais un pērn lauztais līgums par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu), kā jūs zināt, ir pēdējais šāds līgums, kas mūs aizsargāja, bet tagad amerikāņi izstājās no šiem līgumiem (..). Kas ir tā vietā – nekas, jo mums nav izveidots atbruņošanās dialogs attiecībā tieši uz Eiropu. Tā ir kļūda," Rīgā uzsvēra Makrons.
Francijas līderis Latvijā vairākkārt apstiprināja, ka saprot Latvijas vēsturi (Lietuvas vizītes laikā – attiecīgi Lietuvas vēsturi) un tās atstāto nospiedumu uz mūsdienu politiku, tostarp bažas, ko raisījusi Makrona jau labu laiku politiskajos gaiteņos izmestā ideja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. "Es skaidri gribu pateikt, ka nekādā gadījumā šis dialogs nekompromitēs jūsu drošību un nenoliegs jūsu vēsturi. (..) Francijai varat uzticēties, ja mēs sakām, ka gribam un esam gatavi aizstāvēt Eiropas Savienības partneru suverenitāti," viņš paziņoja, "Šis nebūs kompromisu dialogs, tās nebūs sarunas mūsu uzmanības samazināšanai – tas būs prasīgs dialogs, jo mums ir nepieciešama šī stratēģiskā viedokļu apmaiņa un sadarbība."
Tikai dienu pēc Makrona vizītes Latvijā viņš ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu un citu valstu politiskajiem līderiem Brislē tiekas, lai klātienes samitā spētu rast kompromisu attiecībā uz sankcijām pret Baltkrievijas eliti un saspīlējumu ar Turciju. ES noteikumi paredz, ka šādos ārpolitikas jautājumos visiem lēmumiem jābūt pieņemtiem vienbalsīgi. Attiecīgi iepriekš Kipra bloķēja sankciju noteikšanu Aleksandra Lukašenko režīmam, negūstot atbalstu tās vēlmei sankcijas noteikt Turcijai, kuras karakuģi līdz pat šim brīdim atrodas tās ūdeņos.
Kopš iepriekšējā samita, kurā vienbalsība netika panākta, sarunas paplašinājis vēl viens aktuāls jautājums – Armēnijas-Azerbaidžānas konflikts. Tajā lielu lomu spēlē divi ārējie aktori – Krievija un Turcija, pastiprinot Makrona vēlmi nodibināt ar Krieviju stratēģisko dialogu. Francijas līderis gan Latvijā atzīmēja, ka apzinās, ka šāda sarunu kanāla izveide prasīs laiku. "Es iezīmēju lielo programmu - tas nenotiks dienas laikā, bet ja nesāksim tagad, tad rezultāta nebūs," viņš minēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
