Turpinoties militārajam konfliktam Kalnu Karabahā, ASV, Francijas un Krievijas prezidenti nākuši klajā ar prasību Azerbaidžānai un Armēnijai pārtraukt uguni, vēsta raidsabiedrība BBC. Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atbildēja, ka šie aicinājumi no minēto valstu puses ir nevietā.
"Mēs aicinām nekavējoties pārtraukt kaujas darbības starp iesaistīto pušu bruņotajiem spēkiem. Tāpat mēs aicinām Armēnijas un Azerbaidžānas vadību nekavējoties godprātīgi uzņemties saistības bez prasību izvirzīšanas atjaunot sarunas par izlīgumu ar EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju dalību," teikts Emanuela Makrona, Vladimira Putina un Donalda Trampa kopīgā paziņojumā.
ASV, Francija un Krievija ir tā sauktās Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas. Grupa ar Kalnu Karabahas konflikta jautājumu nodarbojas jau 28 gadus.
Īsi pirms šī paziņojuma publiskošanas ceturtdien Turcijas prezidents norādīja, ka trīs minētās lielvalstis ir zaudējušas tiesības nākt klajā ar miera iniciatīvām.
"Ņemot vērā to, ka ASV, Krievija un Francija gandrīz 30 gadus ignorēja šo problēmu, nav pieņemams, ka viņi piedalās centienos meklēt veidus uguns pārtraukšanai," uzstājoties Turcijas parlamentā, uzsvēra Erdogans.
Viņš arī papildināja, ka miers būs iespējams tikai tad, kad Kalnu Karabahu pametīs "armēņu okupanti".
Turcija Kalnu Karabahas konfliktā asi iestājas par Azerbaidžānas interesēm.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka Azerbaidžānas pusē Kalnu Karabahā karo algotņi no Turcijas kontrolētajām Sīrijas teritorijām. Par sīriešu algotņu dalību konfliktā ir ziņojusi arī Krievija un vairāki mediji.
Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.
Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.
Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.
"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.
Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
