Kolumbijā šogad audzis bruņoto grupējumu savervēto bērnu skaits, un tas daļēji skaidrojams ar Covid-19 krīzi, tā kā skolas vīrusa uzliesmojuma dēļ ir slēgtas, piektdien pavēstīja organizācija "Glābiet bērnus".
Pēdējā vardarbības un nemieru eskalācijā desmitiem bērnu nogalināti, sakropļoti vai savervēti bruņotajos grupējumos, paziņojumā norādīja organizācija.
Koalīcija pret bērnu un jauniešu iesaistīšanu Kolumbijas bruņotajā konfliktā (COALICO) vēsta par 190 gadījumiem, kad pēdējā pusgada laikā bērni savervēti un izmantoti bruņotajos grupējumos.
Salīdzinot ar šādu pašu laika posmu 2019. gadā, šādu gadījumu skaits pieaudzis par 38.
"Šī ārkārtīgi satraucošā tendence zināmā mērā izraisījusies koronavīrusa pandēmijas dēļ. Ņemot vērā, ka skolas un citi aizsargājošie dienesti ir slēgti, bērni bruņotajiem grupējumiem kļuvuši par vieglāku mērķi," norādīja "Glābiet bērnus".
Pandēmija nav aizkavējusi vardarbības eskalāciju, skaidroja organizācija.
Slaktiņos Kolumbijā šogad nogalināti vairāk nekā 240 cilvēku, liecina konflikta monitoringa organizācijas "Indepaz" aplēses. Pavisam bijuši 60 slaktiņi, kuros katrā nogalināti vismaz trīs cilvēki.
Vairāki slaktiņi vērsti pret nepilngadīgajiem.
Prezidenta Ivana Dukes valdība slaktiņos vaino bruņotos grupējumus, kas cīnās par kokaīna tirdzniecību un teritoriju.
Dukes priekšgājējs Huans Manuels Santoss 2016. gadā parakstīja miera līgumu ar komunistisko teroristu grupējumu FARC, tomēr vairākos reģionos turpina darboties no FARC atšķēlušies kaujinieki, partizāņu grupējums Nacionālā atbrīvošanas armija, paramilitārie un noziedzīgie grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
