Azerbaidžānas bruņotie spēki svētdien atkal apšauda starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas galvaspilsētu Stepanakertu, pavēstījusi Kalnu Karabahas Ārlietu ministrija.
"Azerbaidžānas bruņotie spēki apšauda Stepanakertu ar raķetēm," teikts ministrijas paziņojumā.
Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Arcruns Ovanisjans sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis, ka "patlaban Stepanakertā atkal tiek apšaudīti civilie objekti".
Stepanakerta tiek apšaudīta kopš piektdienas. Sestdien tā tika apšaudīta divreiz, nodarot postījumus ēkām.
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrijas preses dienests svētdienas rītā vēstīja, ka naktī uz frontes līnijas "bija stabila spriedze. Īpaša spriedze bija dienvidu virzienā".
"Pretinieka darbību analīze liecina, ka tas gatavojas pāriet uzbrukumā," norādījis preses dienests.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka Armēnijas spēki apšauda Azerbaidžānas teritoriju. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, tiek apšaudīta Azerbaidžānas otrā lielākā pilsēta Gjandža. Savukārt Kalnu Karabahas prezidenta preses sekretārs Vagrams Pogosjans sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis, ka iznīcināta Gjandžas militārā lidosta.
Tāpat Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka Armēnijas spēki ar raķetēm apšauda Azerbaidžānas kontrolēto Fizuli rajona daļu, bet ar artilēriju - Azerbaidžānas kontrolētās Agdamas un Terteras rajonu daļas. Šos Azerbaidžānas rajonus daļēji kontrolē Kalnu Karabaha.
Kalnu Karabahas prezidents Araiks Arutjunjans sociālajā tīklā "Facebook" svētdienas rītā ierakstījis: "Neskatoties uz brīdinājumiem, Azerbaidžāna pārvērtusi par mērķi mierīgos iedzīvotājus, apšaudot Stepanakertu no sistēmām "Polonez" un "Smerč". Azerbaidžānas lielajās pilsētās izvietotie Azerbaidžānas militārie objekti no šī brīža ir mūsu armijas mērķi. Aicinu šo pilsētu mierīgos iedzīvotājus steidzami tās atstāt, lai izvairītos no iespējamiem upuriem."
Kā ziņots, 27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Atbilstoši apstiprinātai informācijai kopš karadarbības atsākšanās konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 200 cilvēku, arī 30 civilisti.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
