Melnkalne atjauno spiedienu horvātu pārvaldītās Prevlakas pussalas atgūšanai, atsaucoties uz Valsts īpašumu departamenta vadītāja Dragana Kovaceviča izteikumiem, ziņo "Balkan Insight".
Prevlakas pussala faktiski ir Zagrebas vistālāk uz dienvidiem pārvaldītā zemes strēle, no kuras paveras skats uz Adrijas jūras Kotoras līci, kas savukārt ir Melnkalnes pārvaldībā.
Prevlakas pussala gadiem ilgi bijusi Dienvidslāvijas režīma militārās bāzes mājvieta, bet kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas un Dienvidslāvijas, kurā tobrīd ietilpa arī Melnkalne, armija 1992. gadā no tās atkāpās, abas puses slēdza vienošanos pussalas pārvaldi nodot ANO. Savukārt 2002. gadā ANO misija tika noslēgta, pagaidu režīmā pārvaldi nododot Horvātijai, bet ūdeņus ap pussalu - Melnkalnei, kura tobrīd vēl atradās savienībā ar Serbiju.
Melnkalne 2006. gadā pasludināja pilnīgu neatkarību, bet tuvākajos divos gados pussalas pārvaldības jautājumu ar Serbiju tai tā arī neizdevās atrisināt. Tika nolemts gala lēmumu par pussalas pārvaldi nodot Hāgā bāzētajai ANO Starptautiskajai tiesai. Lai gan jautājums gadu gaitā atkārtoti izgaismots dažādu starpvalstu strīdu dēļ, Melnkalne ir ieinteresēta tā atrisināšanā arī kā Eiropas Savienības kandidātvalsts, jo Eiropas Komisija skaidri norādījusi uz nepieciešamību jaunuzņemamajām valstīm atrisināt strīdīgus robežjautājumus.
Pirmdien Kovacevičs paziņoja, ka Melnkalnei esot labas iespējas "iegūt kontroli pār pussalu starptautiskas arbitrāžas ceļā", jo "ģeogrāfiski situācija ir tāda, ka Prevlaka jau pieder Melnkalnei".
Mūsdienās pussala ir neapdzīvota un no Horvātijas puses brīvi apskatāma. Tajā joprojām atrodas militārās bāzes paliekas, kā arī Oštras cietokšņa drupas pussalas pašā galā, no kura savulaik kontrolēta līcī iebraucošā un to pametošā kuģu satiksme. Cietoksnī pārmaiņus simboliski plīvo Horvātijas karogs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
