Krievijas Klusā okeāna krastā Kamčatkas reģiona Avačas līcī zinātnieki ekspedīcijā apstiprinājuši jūras dzīvnieku pagaidām neizskaidrojamu masveidīgu bojāeju un par to informējuši reģiona gubernatoru, ziņo "The Moscow Times".
Pirmās ziņas par nepārprotamu nelaimi jūrā izplatījās nedēļas nogalē, kad sociālajos tīklos tika publicētas fotogrāfijas no Halakķirskas pludmales (Google Street View zemāk), kurās bija redzami izskaloti simtiem miruši astoņkāji, zivis, jūras gurķi un krabji. Tūlītēji trauksmi cēla arī "Greenpeace".
Pēc padziļinātas izpētes, tostarp niršanas netālajā Avačas līcī (Google Street View zemāk) zinātnieki atklāja, ka 10 līdz 15 metru dziļumā ir miruši aptuveni 95% visa veida dzīvo organismu. "Dažas lielās zivis, garneles un krabji ir izdzīvojuši, bet ļoti nelielā skaitā," atzīmējis zinātnieks Ivans Usatovs.
Ekologi tūlītēji cēla trauksmi un informēja gubernatoru Vladimiru Solodovu. Reģionālais līderis vēlāk presei norādīja, ka apgabala administrācija izskata trīs iespējamos dabas katastrofas cēloņus – cilvēku izraisītu piesārņojumu, dabas fenomenu vai ar vulkānisku darbību saistītu zemestrīci, kuras rezultātā ūdenī no pazemes nonākušas indīgas vielas.
Incidenta izpētē iesaistīti Kronotskas dabas rezervāta, Kamčatkas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas izpētes institūts un Klusā okeāna ģeogrāfijas institūta pētnieki. Zinātnieki brīdinājuši, ka nelaimes apmērus ir pāragri noteikt, jo vēl bojāeja draud visiem tiem jūras iemītniekiem, kuru barības ķēdē ietilpst jau bojāgājusī fauna.
Pētniecībā iesaistītie atzīmē, ka vienu no būtiskākajām atbildēm dos jau ūdens sastāva noteikšana, jo pēc niršanas Avačas līcī ekspedīcijas dalībniekiem sūrstējusi āda. "Greenpeace" jau paziņojusi, ka tās veiktās apkārtnes ūdens pārbaudes uzrādījušas, ka eļļu (iespējams, naftas) līmenis četrkārt pārsniedz normu, bet indīgu organisko savienojumu fenolu līmenis ir divarpus reižu lielāks.
Tagad pastiprināta uzmanība pievērsta arī tam, ka jau pirms trim nedēļām no vietējiem sērfotājiem un peldētājiem saņemtas pirmās sūdzības par sāpēm acīs, rīklēs, kā arī vemšanu un drudzi pēc ūdens prieku baudīšanas. Tas savukārt radījis aizdomas, ka piesārņojums, lai kas būtu tā avots, ir daudz plašāks, jo trīs nedēļu laikā ūdens masas var pārvietoties lielos attālumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
