Kirgizstānas prezidents Sooronbajs Džeenbekovs ir gatavs atkāpties no amata, lai izbeigtu politisko krīzi, kas pārņēmusi valsti pēc parlamenta vēlēšanām, teikts uzrunā, kas piektdien tika publicēta viņa interneta vietnē.
Opozīcija noraidījusi svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus, apgalvojot, ka notikusi vēlētāju uzpirkšana un rezultātu falsifikācija. Pēc vēlēšanām galvaspilsētā Biškekā un citur valstī sākās plaši protesti, un izraisījās sadursmes ar miliciju.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās uzvarēja prezidentam Džeenbekovam tuvās politiskās partijas. Taču opozīcija pieprasīja anulēt rezultātus, uzstājot, ka vēlēšanu procesā notikuši daudzi pārkāpumi un krāpšanās. Lai nepieļautu situācijas saasināšanos valstī, Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija otrdien anulēja vēlēšanu rezultātus.
Džeenbekovs paziņoja, ka viņš var atkāpties, kad būs noteikts jaunu vēlēšanu datums un izmaiņas valdībā būs apstiprinātas ar viņa dekrētu un parlamenta lēmumu. "Kad būs apstiprināta leģitīma izpildvara un mēs būsim atgriezušies uz likumības ceļa, es esmu gatavs atstāt Kirgizstānas Republikas prezidenta amatu," norādīja Džeenbekovs.
Vēl nav zināms, vai būs iespējams izpildīt prezidenta minētos nosacījumus. Vairāki politiskie spēki plāno piektdien rīkot jaunas demonstrācijas, un pieaug bažas par iespējamām sadursmēm starp dažādu grupējumu atbalstītājiem.
Džeenbekovs paziņoja, ka likuma sargiem ir jānodrošina, lai parlamenta deputāti varētu sarīkot sēdi, jo parlamenta ēku ir ieņēmuši protestētāji. Viņš piebilda, ka gribētu "leģitimēt kadru izmaiņas" pēc tam, kad vairāki politiķi paziņoja, ka ir ieņēmuši vadošos amatus šajā valstī.
Opozīcijas kandidāti ir paziņojuši, ka pārņēmuši savā kontrolē prokuratūru, Valsts nacionālās drošības komiteju un Iekšlietu ministriju. Populistiskais politiķis Sadirs Džaparovs, kuru viņa atbalstītāji atbrīvojuši no cietuma, ir sācis dēvēt sevi par premjerministru.
Ja Džeenbekovs atkāptos, viņš kļūtu par trešo Kirgizstānas prezidentu, kas zaudējis amatu politiskos nemieros. Prezidents Askars Akajevs šādi zaudēja amatu 2005. gadā, bet Kurmanbeks Bakijevs - 2010.gadā.
Džeenbekova un premjerministra Kubatbeka Boronova atrašanās vieta nav zināma, ceturtdien ziņu aģentūrai "Interfax" apliecināja Valsts nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Omurbeks Suvanalijevs. Viņš norādīja, ka valsts pirmās personas nav parādījušās sabiedrībā kopš protesta akciju sākuma. Tīmeklī publicēti vairāki prezidenta paziņojumi, tomēr nav zināms, kur tie tapuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
