Armēnija un Azerbaidžāna tuvojas pamieram, apgalvo Francija  (46)

"Mēs tuvojamies pamieram šovakar vai rīt, bet tas joprojām ir ļoti trausls," teikts paziņojumā. Makrons ceturtdienas vakarā runājis ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, bet piektdien - ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.

Šīs sarunas ir daļa no "koordinētā procesa" ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas noris kopš nedēļas sākuma. Vienošanās par miera sarunu atsākšanu varētu tikt panākta tuvāko dienu laikā EDSO Minskas grupas ietvaros. Francija, Krievija un ASV ir šīs grupas līdzpriekšsēdētājas.

Putins uzaicinājis piektdien uz sarunām Maskavā Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrus. Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti. Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.