Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs piektdien uzrunā tautai paziņojis, ka ir gatavs atsākt sarunas par Kalnu Karabahu, bet nepiekāpsies Armēnijai.
Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri šodien tiekas Maskavā, lai apspriestu potenciālo izeju no konflikta Kalnu Karabahā, kur kopš 27. septembra dzīvību zaudējuši vairāk nekā 400 cilvēki.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
"Lai tie, kas ved sarunas Maskavā, zina, ka tā ir mūsu teritorija un mēs nepiekāpsimies," paziņoja Alijevs.
Viņš uzsvēra, ka neviena valsts nevar ietekmēt Azerbaidžānas lēmumu un nekādas sarunas nenotiks, ja Armēnija turpinās apgalvot, ka Kalnu Karabaha ir daļa no tās teritorijas.
Alijevs norādīja, ka Azerbaidžāna, pielietojot spēku, mainījusi situāciju uz vietas un viņš pierādījis, ka pastāv militārs risinājums šim strīdam.
Sarunas Maskavā seko miera iniciatīvai, ko ceturtdien Ženēvā ierosināja Francija, Krievija un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
