Armēnija un Azerbaidžāna pārmet Karabahas pamiera pārkāpšanu  (79)

"Ignorējot pulksten 12 humānu mērķu vārdā izsludināto uguns pārtraukšanu, Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības pulksten 12.05 izvērsa uzbrukumu Karahambeili virzienā. Karabahas Aizsardzības armijas vienības izvērš atbilstošus pasākumus, lai šo uzbrukumu apturētu," sestdien pavēstīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana.

Viņa arī norādīja, ka Azerbaidžāna apšauda Kalnu Karabahas Hadrutas pilsētu.

Arī Azerbaidžāna apsūdz armēņu pusi Maskavā panāktās pamiera vienošanās pārkāpumos.

"Neraugoties uz panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu 10. oktobrī pulksten 12, Armēnijas bruņotie spēki izvērsa uzbrukumus Azerbaidžānas karavīru pozīcijām Agderes-Terteras un Džabrailas-Fizulinas frontes virzienos," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Visi Armēnijas bruņoto spēku uzbrukumi ir atvairīti, armēņu pusei teikt dots adekvāts atbildes trieciens," teikts paziņojumā.

Armēņu karavīri arī apšauda ar artilērijas ieročiem vairākas Azerbaidžānas apdzīvotās vietas, norādīja ministrijā.

Kalnu Karabahas konflikta zonā sestdien pulksten 12 pēc vietējā laika (pulksten 11 pēc Latvijas laika) stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas pēc vairākas stundas ilgušajām Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunām Maskavā tika panākta naktī uz sestdienu.

Kā paziņojumā par vienošanos pēc trīspusējām sarunām sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, puses vienojušās par uguns pārtraukšanu humānu mērķu vārdā, lai apmainītos ar gūstekņiem un citiem aizturētajiem. Konkrēti uguns pārtraukšanas režīma parametri tiks saskaņoti vēlāk, norādīja ministrs.

Kalnu Karabahas konflikta zonā pirms uguns pārtraukšanas režīma sākuma turpinājās uzbrukumi, sestdien paziņoja Armēnijas, Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas varasiestādes.

Azerbaidžānas bruņotie spēki centās mainīt situāciju Karabahas konflikta dienvidu virzienā, pirms stājas spēkā uguns pārtraukšanas režīms, norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāve. Uzbrukumos izmantoti trieciendroni.

Arī oficiālā Baku apsūdzēja armēņu pusi Azerbaidžānas apdzīvoto vietu intensīvā apšaudē pirms uguns pārtraukšanas režīma sākuma.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27. septembrī atbilstoši nepilnīgajiem oficiālajiem datiem dzīvību zaudējuši vismaz 400 cilvēku.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.