Norvēģija kārtējo reizi apturējusi finansējumu projektiem Polijā un Ungārijā, tā reaģējot uz šo valstu atkāpēm no Eiropas Savienības (ES) likumiem. Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā rāda priekšzīmi pašai ES, kuras institūcijās par šiem pārkāpumiem diskusijas vēl turpinās, raksta "Politico".
Norvēģija, nebūdama ES dalībvalsts, maksā par tās piekļuvi ES iekšējam tirgum ar grantu piešķiršanu 15 trūcīgākajām ES valstīm Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas grantu mehānismiem. Pēdējos gados Norvēģija aizvien rūpīgāk seko līdzi, lai šo grantu saņēmēji ievērotu ES pamatlikumus, kuros cita starpā garantēts tiesiskums un minoritāšu tiesības. Arī ES institūcijas jau sen norisinās debates, vai ES atbalsta fondi būtu jāsaista ar ES likumu ievērošanu, bet pagaidām to rezultāti nav viennozīmīgi.
Norvēģija jau 2014. gadā apturēja grantu izmaksu projektiem Ungārijā kopumā 214 miljonu eiro apmērā, kad atklāja, ka premjerministra Viktora Orbana valdība pārņēmusi pārāk lielu kontroli pār to, kā EEZ un Norvēģijas grantu līdzkļi valstī tiek izlietoti, tādējādi pārkāpjot šo mehānismu noteikumus. Šo grantu izmaksa par periodu no 2014. līdz 2021. gadam joprojām ir apturēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
