Turcija aicinājusi Maskavu izdarīt spiedienu uz Armēniju  (19)

Neskatoties uz pamiera noslēgšanu, Kalnu Karabahā pirmdien atsākušās kaujas starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānas armiju.

Akars telefonsarunā ar Šoigu runājis par "nepieciešamību, lai Armēnija izbeidz savus uzbrukumus un atkāpjas no teritorijām, kuras okupējusi," paziņoja Turcijas Aizsardzības ministrija.

Akars arī sacījis, ka "Azerbaidžāna negaidīs vēl 30 gadus uz risinājumu", un piebilda, ka Turcija ir Azerbaidžānas pusē un atbalsta Azerbaidžānas kampaņu savas zemes atgūšanai.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal uzliesmoja karadarbība.

Sestdienas rītā abu valstu ārlietu ministri Maskavā vienojās par humānu pamieru, lai apmainītos ar gūstekņiem un kritušajiem.

Azerbaidžānas amatpersonas jau tad sacīja, ka pamiers ir tikai pagaidu līdzeklis, kas neapturēs tās kampaņu.

Turcija nedēļas nogalē atzinīgi novērtēja pamieru kā nozīmīgu pirmo soli, bet norādīja, ka tas neaizstās ilgstošu risinājumu.