ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo otrdien mudināja Armēniju un Azerbaidžānu ievērot uguns pārtraukšanas režīmu, par ko puses vienojās sestdien sarunās Maskavā, bet kas pastāvīgi tiek pārkāpts.
"Savienotās Valstis aicina Azerbaidžānu un Armēniju īstenot uguns pārtraukšanas režīma saistības un izbeigt uzbrukt civilistu apvidiem, tādiem kā Gendže un Stepanakerta," Pompeo mudināja tviterī.
"Mēs paužam nožēlu par zaudētajām dzīvībām un esam uzticīgi miermīlīgam atrisinājumam."
Krievija uzņēmusies vadošo lomu centienos izbeigt pašreizējo Karabahas krīzi, un trīspusējās sarunās Maskavā naktī uz sestdienu ar Armēniju un Azerbaidžānu izdevās panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu no sestdienas plkst.12.
Kaut arī sākotnēji tika saņemti pozitīvi signāli, ka pamiers pamatā tiek ievērots, kaujas drīz vien atsākās.
Krievija, Eiropas Savienība un Irāna mudinājušas puses ievērot pamieru.
Kalnu Karabahā otrdien turpinājās smagas kaujas starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānas armiju, abām pusēm apsūdzot vienai otru pamiera pārkāpšanā.
Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo, ka kopš kauju sākšanās 27.septembrī bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 31, bet kritušo karavīru skaits sasniedzis 525.
Azerbaidžāna neatklāj, cik kritušo ir tās pusē.
Tika ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka pamiers, kas tika panākts ar Krievijas starpniecību, stājās spēkā sestdien un uzreiz arī tika pārkāpts, nav noturējies.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir aicinājis abas puses ievērot pamieru.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
