Krievija piektdien pavēstīja, ka sāk karaflotes manevrus Kaspijas jūras centrālajā daļā uz ziemeļiem no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku, ekspertiem norādot, ka manevri uzskatāmi kā signāls Azerbaidžāni un Turcijai Kalnu Karabahas konflikta kontekstā.
Manevri notiek uz ziemeļiem no Azerbaidžānas Abšeronas pussalas, kur atrodas Baku, un to gaitā tiks likta lietā artilērija un izšautas raķetes, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Manevros piedalīsies seši kuģi, septiņas lidmašīnas un vairāk nekā 400 karavīru, norādīja ministrija. "Šīs aktivitātes nerada draudus, un to dēļ nav noteikti ierobežojumi Kaspijas piekrastes valstu ekonomiskajām aktivitātēm."
Ziņu aģentūrai "Interfax" bijušais Krievijas Karaflotes galvenā štāba priekšnieks admirālis Viktors Kravčenko sacīja, ka manevrus var uzskatīt kā zināmu signālu Azerbaidžānai un Turcijai.
"Tas varētu būt pirmais šāds signāls tām par to, ka Krievija var nepieciešamības gadījumā veikt zināmas darbības, arī no Kaspijas jūras puses," viņš skaidroja.
Manevrus var uzskatīt kā atgādinājumu, ka reģions atrodas Krievijas stratēģisko interešu sfērā un ka Krievijai šeit ir pietiekams militārais potenciāls.
Kaspijas flotilē ir jauni kuģi, kuru bruņojumā ir arī spārnotās raķetes "Kalibr", sacīja admirālis, flotili dēvējot par nopietnu bruņoto spēku struktūru.
Krievija līdz šim ieturējusi distanci no Kalnu Karabahas kara.
Mudinot kaujas pārtraukt, Maskavai sarunās pagājušajā nedēļā izdevās panākt Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos par uguns pārtraukšanu, tomēr pamiera režīms nav noturējies.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši 633 armēņu karavīri.
Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz.
Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Krievija uzņēmusies vadošo lomu centienos izbeigt pašreizējo Karabahas krīzi, un trīspusējās sarunās Maskavā naktī uz sestdienu ar Armēniju un Azerbaidžānu izdevās panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu no sestdienas plkst.12.
Kaut arī sākotnēji tika saņemti pozitīvi signāli, ka pamiers pamatā tiek ievērots, kaujas drīz vien atsākās.
Krievija, Eiropas Savienība, Irāna un ASV mudinājušas puses ievērot pamieru.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!