Foto: Armēņu puiši ierakumos Kalnu Karabahas frontē  (76)

Kopš 90. gados noslēgtā pamiera starp abām valstīm un aktīvās karadarbības izbeigšanās bijusī frontes zona sastinga. Saskarsmes līnija kļuva par militarizētu, tranšeju caurvītu nepārejamu robežu, kuras abās pusēs saimniekoja armijas.

Kopš nu jau aizvien biežāk par Otrā Kalnu Karabahas karu sauktā konflikta sākšanās 27. septembrī, vietām šī līnija ir pārrauta, Azerbaidžānas spēkiem ieejot iepriekš armēņu kontrolētajās teritorijās.

Par azerbaidžāņu panākumu atslēgu tiek uzskatīta Izraēlas un Turcijas dronu plaša izmantošana gan novērošanai, gan uzbrukumiem. Tas raisījis šaubas ne tikai par Armēnijas bruņojuma atbilstību šāda tipa karadarbībai, bet arī par armēņu līdzšinējo taktiku, izmantot skaitliski lielas vienības un aizsardzības pozīcijas veidot kā tranšeju tīklu.

Pirmais Kalnu Karabahas karš abās pusēs atstājis dziļas rētas. Kara gados armēņi pret azerbaidžāņu civiliedzīvotājiem, kuri Karabahā bija izteiktā mazākumā, izvērsa asiņainu etnisko tīrīšanu, lai panāktu viņu aiziešanu, kā arī apšaudīja frontei tuvākās pilsētas. Līdzīgi asiņaini pret Azerbaidžānā dzīvojošajiem armēņiem vērsās otra puse, turklāt Karabahas galvaspilsēta un citi lielākie centri tika pakļauti ilgstošai bombardēšanai. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika un faktisko pašnoteikšanos nosargāja karā. Starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu uzskata par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts, pat Armēnija, nav atzinusi tās neatkarību.