Kā ziņots, septembra beigās laikraksts "Postimees" vēstīja, ka "Estonia" katastrofai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, nirstot pie vraka, pērnruden atradusi prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji seguši jūras dibena nogulumi, un Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņoja, ka Igaunija kopā ar Zviedriju un Somiju veiks jaunu tehnisku izmeklēšanu par katastrofu, kas balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas komisijas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.
Tūlīt pēc tam citas, laikā no 2005. līdz 2009.gadam strādājušas, izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms izteica pieņēmumu, ka "Estonia" katastrofu varēja izraisīt sadursme ar zviedru zemūdeni.
Meisters ceturtdien avīzei "Postimees" norādījis, ka drīz pēc katastrofas ūdenslīdēji "collu pa collai" pārbaudījuši visu pieejamo prāmja korpusa virsmu un nav atraduši tajā nekādus caurumus.
"Tur nebija caurumu. Nirēji neziņoja ne par kādiem caurumiem," izteicies pirmās izmeklēšanas komisijas vadītājs, piebilstot, ka uz katastrofas vietu būtu jānosūta kopīga triju valstu nirēju komanda, kas pārbaudītu jaunatrasto caurumu un izvērtētu, kad tas radies.
"Tā būtu pirmā reize pasaules vēsturē, kad viens kuģis ietriecas otrā, bet virsnieki uz komandtiltiņa nejūt, ka sānos kaut kas ietriecies," spriedis Meisters. "Ja tāds ielūzums būtu radies, nogrimšanas brīdī par to būtu zināms. Kā varēja būt, ka tādu sadursmi nesajuta apkalpe, virsnieki uz komandtiltiņa? Neviens nav pieminējis nekādu sadursmi."
Viņš norādījis, ka ir redzējis visus videoierakstus, kas uzņemti par prāmi, un tā korpusā nav bijis šāda bojājuma.
"Vai zviedri būtu norīkojuši zemūdeni slepenas kravas pavadīšanai? Vai arī tā bija Krievijas zemūdene, kas ietriecās prāmja sānā? Pastāv daudz vienkāršāki veidi, kā nogremdēt kuģi, nekā to taranēt ar zemūdeni, kura tādā gadījumā taču arī ciestu," norādījis kādreizējais komisijas vadītājs.
Pirmo starpvaldību izmeklēšanas komisiju Igaunijas, Somijas un Zviedrijas valdības izveidoja 1994. gada 29. septembrī. Tās sastāvā vairākas reizes tika veiktas izmaiņas. Saskaņā ar komisijas galīgo ziņojumu, kas tika iesniegts 1997. gada 3. decembrī, stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
Sākotnēji komisiju vadīja Meisters, bet 1996. gada jūlijā viņš atkāpās no šā amata, atsaucoties uz veselības apsvērumiem un vienlaikus apgalvojot, ka Zviedrijas pārstāvji komisijā slēpj informāciju.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
